29.05.15

Derpeles muiža (Dörpers)

                                         (Fotografēts 2013. gadā ; Līgas Landsbergas foto)


Derpeles muižas kungu māja celta ap 1840.gadu. Tagad tā pieder Codes pagasta padomei un tajā iekārtots pansionāts "Derpele".  Muižai apkārt jauki iekopts parks ar soliņiem, daudz puķēm un visādiem vides objektiem.

Adrese: Bauskas novads, Codes pagasts, Derpele

Piemineklis par Latviju kritušajiem 7. Siguldas pulka karavīriem Alūksnē

                                                (Fotografēts 2015. gadā ; Līgas Landsbergas foto)


Piemineklis 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka J.Miesnieka meta. 1923.gada 20.jūnijā to atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Vidusdaļā attēlots vairogs ar krustotu zobenu, pamatnes daļā uzraksts "Par Latviju kritušiem 7.Siguldas pulka karavīriem. 1919.-1920,", bet otrā pusē uzraksts "Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi". Padomju okupācijas laikā 1953.gadā pieminekli nojauca. Atjaunoto pieminekli 2009.gada 16.oktobrī atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Adrese: Alūksne, netālu no Alūksnes kazarmām

Alūksnes kazarmas

                                                (Fotografēts 2015.gadā ; Līgas Landsbergas foto)



Alūksnes kazarmu teritorija aizņem aptuveni 40 hektāru lielu platību. Kazarmas tika celtas 7.Siguldas kājnieku pulkam. Pirmās no tām sāka celt 1923. - 1929. gadā, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Pašlaik tur atrodas Alūksnes kājnieku skola.


Adrese: Alūksne, Lāčplēša iela 1

Jaunalūksnes muiža (Helēnas muiža, Neu-Marienburg)

                                           (Fotografēts 2015.gadā , Līgas Landsbergas foto)

Jaunalūksnes muižas kungu māju 19.gs. 80.,90-os gados cēlis Alūksnes barons Fītinghofs vedeklai Helānai kā vasaras muižu. Tā atrodas Alūksnes pils parka attālākajā galā ezera krastā. Fasādes apmetuma faktūra veidota neorenesanses stilā, imitējot kvadru struktūru. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no barona Arnolda fon Fītinghofa pili nopirka Alūksnes pareizticīgo draudze. Pašlaik pilī atrodas Alūksnes virsmežniecība.

Adrese: Alūksne, Ozolu iela 1

28.05.15

Lāzberģa muiža (Lāzberga muiža, Fianden)

                                          (Fotografēts 2015.gadā ; Līgas Landsbergas foto)






                                        (Fotografēts 2018.gadā, Ivetas Ščerbačas foto)

Lāzberģa muiža, saukta arī par Fiandeni, ir sena Livonijas laika muiža. 16.gadsimta beigās tā piederēja poļu muižniekam Vazickim, zviedru laika sākumā – Johanam Ikskilam fon Mencenam. Muiža bija pilnīgi nopostīta zviedru – poļu karā. Viduslaikos gar Lāzberģi veda sens tirdzniecības ceļš uz Krieviju. Lāzberģa pili 1821. gadā sāka celt Johans Gotlībs fon Volfs, taču to pabeidza tikai 1860. gadā. Pēdējais muižas īpašnieks -Eduards Boriss Ernsts fon Volfs. Latvijas brīvvalsts laikā muižas pils telpas tika izmantotas saviesīgiem pasākumiem, teātra izrādēm. Lūk, viens no sludinājumiem 1936.gada “Malienas ziņās”: “Lāzberģa Kultūras veicināšanas biedrība “Vēsma" sarīko Mārkalnes pag. Lāzberģa muižas plašajās telpās 31. decembrī teātra izrādi, uzvedot K.Tumiļa 3 cēlienu komēdiju „Laimīgā laulība". Pēc tam Veca gada pavadīšanu un Jaunā gada sagaidīšanu ar dejām un rotaļām. Sākums plkst. 19, beigas plkst. 4 rītā.”

20. gadsimta 50-os gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk dzīvokļi un vienā galā kūts. Patreiz pils ēka daļēji sagruvusi.

1931.gada “Malienas balsī” publicets raksts “Vai Lāzberga muižas barona Volfa dēls Mārkalnes pag.nespējnieka namā?”, kurā teikts: “24. janv. š. g. pie Mārkalnes pag. padomes griezās ar lūgumu dēļ pabalsta Z. Volfs, paskaidrodams, ka neesot spējīgs uzturēt sevi un savu mazgadējo dēlu. Pagasta padome pēc apspriešanās un debatēm nolēma ar augšminēto dienu minēto personu ievietot patversmē, bet mazgadīgā dēla uzturēšanai izmaksāt pēdējā mātei Ls 10 — vienreizēju pabalstu. Redz kā dzīvo muižnieku dēli.”

Adrese: Alūksnes novads, Jaunalūksnes pagasts, Lāzberģis