Mazstraupes muiža (Mazstraupes pils, Schloss Klein Roop)

                                               (Fotografēts 2014.gadā ; Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

Mazstraupes pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Pils celšanas gads nav zināms. Vēsturnieki domā, ka pils varētu būt celta 15. gadsimta sākumā. Tai ir līdz 2 m biezas laukakmeņu sienas.  Sākumā pils korpusi veidoja kāsi, kura R galā atradās varens četrstāvu tornis. Ap 16.-17.gadsimtu pilij piebūvēja trešo korpusu, veidojot U veida celtni. Pils pārbūvēta 19. gadsimta  pirmajā ceturksnī, izmantojot neogotikas elementus. Mazstraupes pils ir agrīns gotikas formu izpausmes piemērs.
1601. gada revīzijā ir minēts, ka Mazstraupes pils pieder Johanam fon Rozenam, un pilij esot 50 arkli zemes un 52 saimes. Pils Rozenu dzimtai ir līdz 18. gadsimtam, kad 1727. gadā to nopērk Lēvenvoldi. 1775. gadā Mazstraupes pili pārpērk grāfs Meiendorfs, kura pēcnācēji pili apdzīvo līdz Pirmajam pasaules karam. Meiendorfi pilī bija savākuši ārkārtīgi plašu bibliotēku ar senām grāmatām un pat pergamentiem. Tur bijis arī daudz citu kultūrvēsturisku vērtību, kuras tikušas ieslēgtas pagrabā Pirmā pasaules kara laikā. Bet 1919.gadā viss tika izlaupīts. 1936. gadā pilī ierīko skolu. 1938. gadā Mazstraupes pagasts pils torni un ziemeļu korpusu, kurš bija avārijas stāvoklī, pārdeva Šoseju ministrijai nojaukšanai. Tobrīd pagastam tā bija spiesta lieta, jo caurie jumti prasīja remontu, bet naudas nebija. Bet ceļu būvei bija vajadzīgi akmeņi. Kad sākās sienu nojaukšana, atklājās, ka akmeņi ir tikai no ārpuses, bet vidus pildīts ar nededzinātiem māla ķieģeļiem. Bet par visu jau bija samaksāts, naudu atpakaļ prasīt neērti, jo skolai bija jāremontē jumtus. Tagad pilī atrodas Straupes pamatskola.
Šī teritorija senatnē bijusi pilīm bagāta – Braslas upes krastos ar dažu kilometru atrstarpi atradās vēl trīs pilskalni ar pilīm – Batarejas, Ērgļu un Panūtu. Tā ir unikāla parādība, pēc kuras var secināt, ka Straupes novads ir bijis dižens senlaikos.

Nostāsti:

Senos laikos Lielstraupes un Mazstraupes pilis esot savienojusi pazemes eja, kas vedusi zem Braslas. Lielstraupē tā sākusies pils pagrabā un vedusi līdz Mazstraupes pils tornim. Poļu valdīšanas laikos Lielstraupes pilī ierīkoja sieviešu klosteri. Mazstraupes pilī bijuši poļu huzāri. Pa apakšzemes eju huzāri bieži ciemojušies Lielstraupes pilī. Pils dārzā mīlas pāri tikušies, un tad kvēlie čuksti, kas skanēja no mūķeņu lūpām, nebūt nebija veltīti Jēzum Kristum. Kā pierādījums šīm mīlas naktīm var kalpot vēlākos laikos Lielstraupes pils dīķu tīrīšanā atrastie zīdaiņu skeletiņi.
...
Agrākos laikos Lielstraupes pils un Mazstraupes pils bijušas savienotas ar apakšzemes eju. Šai ejā Lielstraupes mūki esot satikušies ar Mazstraupes mūkiem. Reiz Mazstraupes dārznieks pa šo eju gribējis aiziet uz Lielstraupi. Līdzko iegājis dažus soļus alā, uguns nodzisusi. Tā nomocījies pusdienu, bet kā nevarējis, tā nevarējis tikt cauri.
...
Mazā pils esot celta kādam Rozenam, kurš, spītējot radu iebildumiem, par sievu ņēmis zemas kārtas jaunavu. Tā nu jaunais pāris kā kāzu dāvanu saņēmis jaunu pili - goda pilnu izraidījumu no dzimtas īpašuma. Vēlāk ēka esot uzdāvināta (vai lēti pārdota) uzticamam Rozenu kalpam.


Adrese: Cēsu apriņķis, Mazstraupes pagasts, Straupes pamatskola

Mežmuižas medību pils (Forstei) Saulkrastos

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Bijusī Bīriņu barona fon Pistolkorsa medību pils Forstei, saukta arī par Mežmuižu ir viena no pirmajām vasarnīcām Neibādē. Tā saucamajā Mežmuižas viesnīcā 1937. gadā vasaru šeit pavadīja komponists Alfrēds Kalniņš. Tajā vasarā viņš strādāja pie pirmās latviešu operas "Baņuta" jauniestudējuma partitūras.

Adrese: Saulkrasti, Alfrēda Kalniņa iela 10

Barona Kampenhauzena vasarnīca Saulkrastos

                                                (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Bijusī barona Kampenhauzena vasarnīca, celta 19. gs. pirmajā pusē. Ainažu ielā Saulkrastos.

16.gadsimta vidū Saulkrastu teritorija nonāca Bīriņu (Kolcenes) muižas pārvaldījumā. Bīriņu muižas grāfa Ludviga Augusta Mellina (1754.-1834.) znots Lēdurgas barons Karls fon Reiterns uz ziemeļiem no Pēterupes uzcēla pirmās vasarnīcas un izveidoja jaunu peldvietu, kuru nosauca par Neubad (Neibādi), tulkojumā – Jaunā peldvieta. 1835.gadā no Kārļa fon Reiterna Neibādes kūrortu nopirka viņa svainis, otrs Bīriņu muižas grāfa Ludviga Augusta Mellina znots Aleksis I. Gērans Pistolkorss (1792.-1870.). Vēlme paplašināt Bīriņu īpašumus ar lielu un plašu atpūtas vietu pie jūras veicināja Neibādes kūrorta uzplaukumu no 1857. gada. Kā vienu no pirmajiem uzcēla Neibādes kūrorta klubu – KUHRHAUS. Cēla arī citas ēka kūrorta vajadzībām: viesnīcu HAUSEN, restorānu, vannūzi un vasarnīcu – viesnīcu apkalpojušam personālam. Blakus kūrmājas laukumam iekārtoja parku. Līdz 19. gadsimta vidum Neibāde piederēja tikai Bīriņu muižai. No 1875.gada Bīriņu muižas īpašnieks sāka pārdot zemesgabalus vasarnīcu būvēm. Īsā laikā Neibādes teritorija tika apbūvēta ar lielām, skaistām, greznām vasarnīcām, kas piederēja gandrīz visiem Vidzemes muižu īpašniekiem. Greznas muižas uzbūvēja grāfs Kampenhauzens, firsts Līvens, baroni Adass, Volfs, Klots, Ulrihs un citi. Arī Ērgļu muižas barons Gustavs Rūdolfs fon Tranzē šeit atpūtās ar saviem uzticamākajiem kalpotājiem, starp kuriem bija arī rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa tēvs Matīsu Blaumanis, muižas pavārs.

Adrese: Saulkrasti, Ainažu iela  38

Marinzejas muiža (Mariensee)

                                          (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas fotogrāfija)

                                                                    (Fotografēts 2017.gadā, V.S foto)
 
Marinzejas pils Marinzejas ezera krastā ir Itālijas vācieša, grāfa Borha "vasaras pils". Viņu dzimtai ir daudz īpašumu Latgalē. Galvenā Borhu rezidence atrodas Varakļānos, bet dēliem dāvinātas muižas Barkavā, Atašienē un Varakļānos.

Marinzejas pils, kur tagad atrodas Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola, celta 1845. - 1847. gadā klasicisma stilā. Pili cēla grāfs Josefs Kazimirs Pēteris Mihaels fon der Borhs (1804-1881).
Jozefs fon der Borhs bija precējies ar Aleksandra Puškina sievas radinieci - dižciltīgu dāmu Emmu Holinsku.  1868. gadā grāfs Jozefs Borhs apprec savu bijušo dzimtzemnieci Dorotiju Rozāliju Stalidzāni no Nārtas Stalidzānu sādžas. Laulību laikā abiem ir jau bērni un līgava 31 gadu jaunāka par līgavaini. Kopš pirmās sievas Emmas Holinskas nāves nav pagājis pat mēnesis. Grāfa tēvs bija Varakļānu muižas īpašnieks, zinātnieks, literāts un kolekcionārs Mihaels fon der Borhs.
19. gs. celtajai pilij ir bijis skatu tornītis jeb belveders virs centrālās daļas, bet 2. Pasaules kara laikā tornītis nopostīts un vairs nav atjaunots.Tomēr ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji arī interjeru apdare. Gar ezeru aiz pils ir paša grāfa veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā.

Pils īpašniekam bijusi meita Marija, brīnumskaista daiļava, kura iemīlējusies pils kučierī, bet grāfam meitas nodomi šķituši pilnīgi aplami. Viņš tai aizliedzis satikties ar mīļoto un ieslodzījis pils augstākajā istabā. No bēdām Marija ielēkusi pilij blakus esošajā ezerā, kurš arī nes Marijas vārdu. Runā, ka jaunkundze nereti mēdzot parādīties savā karietē, braucot pa ezera virsmu. Savukārt šejienes skolotāji zina teikt, ka dažkārt vakaros pilī nācies dzirdēt dīvainas skaņas, manīt pēkšņu durvju atvēršanos – vecajam grāfam nav miera, viņš staigā pa pili un lūdz meitai piedošanu…

Adrese: Krustpils novads, Atašienes pagasts, Atašienes vidusskola