Ziņas tiek rādītas, kārtojot tās pēc atbilstības vaicājumam Bērzmuiža. Kārtot pēc datuma Rādīt visas ziņas
Ziņas tiek rādītas, kārtojot tās pēc atbilstības vaicājumam Bērzmuiža. Kārtot pēc datuma Rādīt visas ziņas

22.06.19

Bērzmuiža (Bershof) Mežotnes pagastā

                                                   (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Bērmuižas kungu māja celta 18.gadsimta beigās. Tā kā muižas īpašnieka Kristiana fon Rennes brālim Frīdriham Kristofam piederēja tuvumā esošā Garozas muiža, abu ēku būvdarbus paralēli veica kāds vietējais meistars, tāpēc to arhitektūrā vērojamas kopīgas iezīmes. Klasicisma stila Bērzmuižas kungu māja ir divstāvu ēka ar izceltu vidējo rizalītu, ko noslēdz mezonīms ar ovālu logailu. Bērzmuiža plānojumā ir zemāka nekā Garozas kungu māja, arī iekšējo apkuri veidoja tikai 2 dūmeņi.
Lakoniskās klasicisma formas nebija raksturīgas 18.gadsimta Zemgales muižu arhitektūrai, kad galvenā nozīme tika piešķirta grezniem kolonāžu portikiem un plastisko dekoru vinjetēm. 19.gadsimta 1.pusē tieši šāda, vienkāršota pieeja fasādes dalījumam kļuva aktuāla sakarā ar bīdermeijera ietekmi uz savrupmāju izskatu, kam bija jābūt solīdam, bet bez ārišķīgiem greznojumiem.

20. gadsimta 70. gados, kad muižas dzīvojamā ēkā izcēlās ugunsgrēks, gāja bojā durvju vērtnes ar barokāliem pildiņiem, ārdurvju vērtnes, ampīra stila krāsns. Pēc tam celtni ilgu laiku neizmantoja. 1984. gadā tika veikti remontdarbi, pielāgojot ēku dzīvokļiem - uzbūvēja koka starpsienas, tās apšuva ar reģipsi. Pēc šīm pārbūvēm pazudusi ugunsgrēkā saglabājusies ampīra glazētu podiņu krāsns.


Adrese: Bauskas novads, Mežotnes pagasts

29.06.19

Sīpeles muiža (Zipelhof)

                                               (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Par Zemgales kroņa muižām visvairāk datu ir no Udzes un Sīpeles. Abas šīs muižas atrodas tuvu viena pie otras un abas tās savā laikā ietilpušas Bērzmuižas pagastā un abas 17. g. s. beigās pārvalda pilskungs Ofenbergs. (Jānis Straubergs “Bērzmuiža un viņas vēsture”, 1939)
Līdz mūsdienām no muižas nekas nav saglabājies. Tās vietā plešas lauki.


Adrese: Dobeles novads, Dobeles pagasts

22.06.19

Bērzpils muiža (Bērzmuiža, Bērzu muiža) Olaines pagastā

                                                       (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                      (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Atrodas Rīgas rajona Stūnīšos, ap 2 km no Rīgas robežas. Stūnīši izveidojušies saplūstot Baložiem, Bērzpilij, Gaismai. Ilgu laiku stāvēja pamesta un ieaugusi garās nezālēs. Pašlaik liekas, ka ēku kāds nopircis (tā visu laiku atradās pārdošanā), jo aizmūrēti  logi, priekšpusē teritorija nolīdzināta.
1930-os gados muižas centrs piederēja kādai Annai Švarcbahai, kura to pārdeva Zaķītim.



Adrese: Rīgas rajons, Olaines pagasts, Stūnīši

19.06.19

Udzes muiža (Udsen)

                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par Zemgales kroņa muižām visvairāk datu ir no Udzes un Sīpeles. Abas šīs muižas atrodas tuvu viena pie otras un abas tās savā laikā ietilpušas Bērzmuižas pagastā un abas 17. gs. beigās pārvalda pilskungs Ofenbergs.
1710. gada mēris smagi skāra Zemgali, un viena no vietām, ko tas ķēra vissmagāk, bija Udze. Ja citās muižās tas bija smags trieciens, tad Udzē bija jau katastofa. No 31 Udzes saimnieka 1697. gadā, 1739. gadā paliek tikai 12. (Jānis Straubergs “Bērzmuiža un viņas vēsture”, 1939)
Mūsdienās nekas liels no senajām ēkām nav saglabājies. 

Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts

04.06.19

Paraugstunda vandālismā Bruknas un Mežotnes izpratnē un izpildījumā

Paraugstunda vēsturē ir notikusi! Mežotnes pagasta Garozas muižas mūri ir nojaukti. SLEPENI!!! Ne tad, kad bija izsludināta 2017.gada talka, bet dienu iepriekš. Varbūt teiksiet, ka pils pati sagāzās? Nu citas pašvaldības un privātpersonas varēs mācīties no šo cilvēku pulciņa, kam nekas nav svēts – priestera Andreja Mediņa un Mežotnes pašvaldības darboņiem.  Nu laikam viss aizies kā pa diedziņu arī citās pašvaldībās – ja jau vieni var jaukt un demolēt, tad kāpēc citi nevar un Latvijas zeme paliks tukša no vēstures liecībām. Žēl, ka Latvijā valda tukši, sekli cilvēki, bez jebkādas izpratnes par kultūru un vēsturi. Kā āži par dārzniekiem! Kā man rakstīja no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tad Mežotnes pašvaldība pirms 25 gadiem esot cīnījusies, lai iekļautu Garozas pili aizsargājamo objektu sarakstā, bet samērā nesen cīnījusies, lai to no saraksta izņem. Vieglāk, acīmredzot, ir neko nedarīt, nerūpēties par sava novada vēstures pieminekļiem.Tāpat Mežotnes pašvaldība pirms laika izteica vēlmi sakopt baronu kapus Kranču kapsētā. Vai tas ir izdarīts? Šaubos. Drīzāk to varēja talkā izdarīt - kopt n nevis postīt.

Saprotu arī to, ka cilvēks, kurš ir negodīgs sīkās lietās (es lūdzu neizmantot manis fotografēto Garozas pils fotogrāfiju pie raksta par viņa paredzēto vandālismu, bet tas netika ņemts vērā, man pat netikta lūgta atļauja to izmantot, kā to dara citi), tas ir negodīgs arī lielos darbos. Un te nu tas pierādās – Andrejs Mediņš pili nojauc pa kluso, lai uzbūvētu savā muižā šķūni. Nav jau pirmā reize, kad jāsaskaras ar negodprātīgiem, zaglīgiem un viltīgiem svētajiem tēviem, kuriem patiesībā svēts nav nekas. Kas būs nākamais noskatītais objekts postīšanai? Bērzmuiža? Bornsminde? Kaucminde? Varbūt Bauskas pils nerestaurētais gals?

Varu pateikt tikai vienu – Mediņ, svētību tādā vandālisma ceļā iegūtie ķieģeļi jums nenesīs. Es pat novēlu – kaut tie kopā neturētos, kaut barons “parūpētos” par tiem, kas izposta viņa lolojumu.

Izbrīnīts ir arī Lietuvas vēsturnieks Tomas Baranauskas, kurš devās 2017.gada jūlijā pētīt Garozas kaujas vietas un negaidīti atklāja notikušo vandālismu - vēsturiskās muižas ēkas nojaukšanu. Par to ir tapis viņa raksts alkas.lt - http://alkas.lt/2017/08/01/t-baranauskas-garuozos-musio-laukuose-barbariskai-naikinamos-istorijos-pedsakai/ . Tātad šis vandalisma akts ir kļuvis zināms arī starptautiskā mērogā. Mediņ, vai kauns joprojām nav?