Lielvārdes ordeņa pils (Schloß Lennewarden, castrum Lennewarde)

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2016.gadā, V.S. foto)

Lielvārdes pils celta bijušajā lībiešu pilskalnā uz zemesraga starp Daugavu un tās pietekas Rumbiņas gravu. Arheoloģiskie izrakumi apstiprina, ka novadu pirms 3000 gadiem akmens laikmetā apdzīvoja baltu ciltis, par galveno mitekli izvēloties Dievukalnu Daugavas labajā krastā, pa kreisi no Rumbiņu ietekas. 12.gadsimta beigās ziemeļu un austrumu pusē to sargāja 6 metrus dziļš un 10 metrus plats aizsarggrāvis. Dievukalnā bijusi arī pirmā mūra pils Veclielvārde jeb Alt-Lennewarden. Aizsarggrāvi droši vien rakuši lībieši iekarotāju vadībā. No izraktajām zemēm uzmests valnis. Plakuma pusē tas nostiprināts ar apskaldītu dolomītakmeņu mūri jeb vairogmūri. Nocietinājumi datēti ar 12.gadsimta beigām un 13.gadsimta sākumu. To arī netieši apstiprina vēstures dokumenti. Jau 1201.gadā bīskaps Alberts izlēņoja Lielvārdes novadu dižciltīgajam Danielam Bannerovam. Par Bannerovu A.Pumpura eposā “Lāčplēsis” ir tādas rindas: “Tad tie ņēma cietu dēli, Danijelu uzlika augšpusē uz biezā dēļa, un ar virvēm piesēja. Pēc tam, viņu apsmiedami, iestumdīja Daugavā: brauci nu uz savu zemi…”

Ja runājam, kā notika īstenībā, tad Daniels nekur nebrauca. Jau 1205.gadā tika pakļauti lībieši, 1206.gadā viņus kristīja, bet Daniels sāka celts pili Dievukalnā. Pēdējās pretošanās uzliesmojums bija 1212.gadā, kad sacēlās arī Autīnes lībieši Cēsu novadā. Lielvārdes lībiešu pils jau bija nopostīta 1205.gadā un radās vieta vācu cietoksnim. Vēsturnieki gan nevar nosaukt precīzu celtniecības gadu, vien tikai to, ka tā bijusi 13.gadsimta pirmā puse. Citi min 14.gadsimtu. laika rēķinus jauc iepriekšējais nocietinājums, jo arī tam bija mūris.

Jaunais cietoksnis nebija liels – 130 x 70 metri. Pilij bija samērā liela priekšpils, iekšējais pagalms, 1,5 m biezi laukakmeņu aizsargmūri, četrstūrains vārtu tornis ar pagrabtelpu. Lielvārdes pils piederēja domkapitulam, vēlāk arhibīskapam. 1577.gadā Lielvārdi iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks. Lai tiem nebūtu kur nostiprināties, pils īpašnieki paši savu cietoksni nopostīja. 17.gadsimtā šajā vietā redzamas tikai drupas. Tikai 1987.gadā uzsākta to konservācija. 1631.gadā Zviedrijas karalis nodeva pili Heinriham Volfam, kas 1646.gadā tika uzņemts muižnieku kārtā ar pavārdu Volfenšīlds. Šī dzimta Lielvārdē saimniekoja līdz 19.gadsimta vidum. Te izveidojās varena muiža, kuras pakļautībā bija vairākas pusmuižas, dzirnavas, krogi. 

Adrese: Lielvārde, Edgara Kauliņa alejas galā