Bauskas alus leģenda sākās 1873.gadā, kad 32 gadus vecais Teodors Lodings no ebreju uzņēmēja Judeloviča iegādājās “Zelchert” alus brūzi un nosauca par Teodora Lodinga alus darītavu. 19.gadsimta beigās Lodinga alus darītava bija viens no trim lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā un arī viens no lielākajiem alus darītājiem reģionā. Alus dzesēšanai izmantoja Mēmeles ledu, ko zāģēja ziemā un uzglabāja speciālos pagrabos. Ūdens līmenis upē tolaik bija augstāks, tāpēc pagrabu un krasta nostiprināšanai tika uzbūvēta betonēta siena, kas vēl šodien labi redzama. Lai arī latviešu laikrakstos rakstīja, ka Lodings patiesībā esot latvietis Lodiņš, uzņēmējs bija aktīvs Bauskas un Zemgales vācbaltiešu kopienas dalībnieks, atbalstīja pilsētas vācu draudzi un labdarības organizācijas. 1909.gadā Lodinga uzņēmums ražoja produkciju 134 195 rubļu vērtībā, tam bija noliktavas Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Paņevežā, Pasvālē. 1910.gadā pēc tēva nāves alus darītavu vadīja viņa vecākais dēls Bruno Lodings. Pirmā Pasaules kara laikā alus darītava bija slēgta. 1919.gada novembrī darbu atjaunoja. Pirmās Republikas laikā alus darītavu sauca “Lodings un biedri” un tas ražoja arī zelteri un limonādi. B. Lodings vairākkārt tika ievēlēts Bauskas domē, aktīvi piedalījās vietējo vācu organizāciju darbā. 1939.gadā viņš repatriējās uz Vāciju, bet uzņēmums pārgāja valsts īpašumā. Otrā Pasaules kara laikā fabrika turpināja strādāt, bet pēc kara alus darītavas ēkās atradās Bauskas augļu un dārzeņu kombināts, kas ražoja konservus, kompotus un limonādes. Alus ražošanu pārtrauca 1958.gadā. Vēlāk šeit darbojās uzņēmuma “Latvijas balzams” Bauskas iesala cehs, kas darbību beidza 1990.gadā. 1997.gadā rūpnīcas ēkas privatizēja Leopolds Ozoliņš. 2002.gadā sākas to atjaunošana. 2007.gadā SIA “Lodinga uzņēmums” atjaunoja alus ražošanu. Tika izgatavotas trīs alus šķirnes - “Lodiņa gaišais”, “Senču” un “Lodiņa Īpašais”, arī dzeramais ūdens un kvass. Tomēr ražošana bija nerentabla un uzņēmums darbu pārtrauca.
Adrese: Bauska, Rīgas iela 37
