Rāda ziņas ar etiķeti Lielvārdes muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Lielvārdes muiža. Rādīt visas ziņas

21.02.17

Lielvārdes muiža (Lennewarden)

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                     (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                    (Muiža un pilsdrupas no Pauluči zīmējumu albuma /wikipedia/)
                         (Lielvārdes muiža 20.gadsimta sākumā, no J.Zilgalvja grāmatas "Daugavas muižas'")
                         (Muižas pils pārbūves projekts 20.gadsimta sākumā, no J.Zilgalvja grāmatas "Daugavas muižas")

1631.gadā Zviedrijas karalis Lielvārdes pili nodeva Heinriham Volfam, kas 1646.gadā tika uzņemts muižnieku kārtā ar pavārdu Volfenšīlds. Šī dzimta Lielvārdē saimniekoja līdz 19.gadsimta vidum. Te izveidojās varena muiža, kuras pakļautībā bija vairākas pusmuižas, dzirnavas, krogi.

1688.gadā pie Lielvārdes muižas tika nodibināta skola latviešu bērniem. 1795.gadā muižā pastāvīgi uzturējās pārvaldnieks ar ģimeni un dzīvoja ap 40 latviešu zemnieki, bet kungi muižā dzīvoja tikai laiku pa laikam, tāpēc vecais 17.gadsimta  beigu -18.gadsimta sākuma kungu nams bija neliels. Saimniecības ēkas bija koka guļbūves. 1840.gadā par muižas īpašnieku kļuva barons B. fon Vulfs. Pēc pieciem gadiem muižu mantoja viņa dēls Maksis Artūrs. Nākošais īpašnieks bija Kārlis Bernhards Artūrs, bet, tā kā viņam nebija pēcnācēju, muižu tālāk mantoja brālis Eduards fon Vulfs, kura dēls Artūrs bija pēdējais Lielvārdes īpašnieks. 19.gadsimtā muižas apbūve iekļāva viduslaiku pilsdrupas, muižas kungu māju , klētis u.c. saimniecības ēkas, kā arī netālo luterāņu baznīcu. Arhitekts V.L.N. Bokslafs veica muižas pils pārbūvi 20.gadsimta sākumā pēc barona Artūra fon Vulfa pasūtījuma. Pēc pārbūves vidusdaļā tika izbūvēts kolonnu pāru portiks, tā mainot ēkas proporcijas, uzsverot tās vidusdaļu. Īpaši grezns jauninājums nama izskatā bija plašās terases upes pusē. Pils laukumā bijis skaists rožu dārzs, rindās augušas tūjas, pa dārzu staigājuši fazāni un citi dekoratīvi putni. Plašā muižas pils tika sagrauta 1.pasaules kara laikā, kad tika iznīcinātas arī citas kompleksa celtnes, t.sk. arī staļļi un strādnieku māja. Kolhoza laikā drupas nolīdzinātas un uz tām uzcelta parka estrāde, bet tagad bijušajā priekšpils teritorijā izvietotas skulptūras “Lāčplēsis”, “Laimdota”, “Kangars” un citi ar eposu saistīti tēli. Nopostīta un nolidzināta arī muižnieku kapliča Lielvārdes kapos.
Šodien no Lielvārdes muižas saglabājusies tikai klēts, kurā tagad ir Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Tas klētī atrodas jau kopš 1970.gada. Saglabājusies arī baznīca. (izmantoti materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)

Adrese: Lielvārde, Edgara  Kauliņa aleja