Rāda ziņas ar etiķeti Līkumu muiža ; Līkummuiža ; Stabliten. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Līkumu muiža ; Līkummuiža ; Stabliten. Rādīt visas ziņas

25.08.16

Līkumu muiža (Līkummuiža ; Stabliten)






                                          (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Daugavas kreisajā krastā pretī Pļaviņām, tur, kur upe met līkumu, atrodas Līkummuiža. Tās apbūvi veidoja kungu māja, kas celta 18.gadsimtā un pārbūvēta 19.gadsimta 20-os gados, leduspagrabs, pagrabs, kūtis un lielais mūra šķūnis, ko uzcēla 19.gadsimta vidū. Pagalma pusē kungu mājai izveidoti divi spārni, parka pusē koka lievenis ar t.s. koka mežģīnēm. Pagrabam 19.gadsimta beigās celta sarkanu ķieģeļu ieejas fasāde. Vēlākajos gados kungu māja pārbūvēta, ieliekot jaunus logus un durvis, taču tās sākotnējais veidols ir saglabājies. Apkārt ēkām liels parks.

Indriķis Rumpe, pirmā Pļaviņu pilsētas galvas Jūlija Rumpes tēvs, faktiskais Stukmaņu miesta dibinātājs, liels patriots būdams un paredzēdams, ka reiz šai vietai būs svarīga nozīme visas Latvijas dzīvē, ieguva savā īpašumā ne vien toreizējo muižu "Stabliteni", bet arī visus tos zemes gabalus, kuri būtu vajadzīgi nopietna projekta īstenošanai. Aleksandra III valdīšanas laikā tika veikti plaši pētījumi, lai celtu ūdens spēkstaciju, kā arī raktu kanālu no Priedulāja krāces uz Bebruleju Daugavā. Kanālu bija paredzēts rakt, lai rastu taisnāko ūdensceļu. Indriķis Rumpe mēdzis teikt: "Ja ķeizars Pēterburgā liks uzbūvēt te kanālu un staciju, tad arī es būšu Pļaviņu ķeizariņš Indriķis Pirmais - pats uz savas salas." Koncesiju spēkstacijai un kanālam pie Pļaviņām krievu ķeizariskā valdība izdeva kādam franču uzņēmumam, bet dažādu iemeslu, vispēdīgi - pasaules kara dēļ, nodoms nevarēja tikt īstenots.
Savā laikā Līkummuižai bijusi ievērojama nozīme rūpniecības attīstībā provincē - tika ierīkota jauna fabrika, kura izgatavo cementa jumta dakstiņus un grīdu tāfelītes. Tuvumā ir ķieģeļnīca un divi kaļķu cepļi.
19. un 20.gadsimta mijā uzņēmīgais Indriķis Rumpe jau bija izveidojis visai ievērojamu uzņēmumu, kas ne tikai ar atzīstamām sekām saimniekoja Līkummuižā, bet pat piedalījās Rīgas jubilejas izstādē: "No I. Rump un O. Hensella mākslas un cementakmeņa fabrikas "Stabliten" Līkummuižā, Kurzemē, redzami dažādi cementa jumta dakstiņi, kantaini un gropēti, sarkani un balti, tāpat arī krāsaini musturotas cementa mozaīkas flīzes un trotuāru plītis. Par šiem izstrādājumiem minētā fabrika apbalvota ar bronzas valsts medaļu. Būvniecības ēkas jumts ir pa daļai apjumts ar šiem dakstiņiem. Fabrikā izstrādājot pa gadu ap 85 tūkstošiem falcdakstiņu un 80 tūkstošiem gabalu cementa mozaīkas flīžu. Savus izstrādājumus fabrika pārdod šepat Baltijā un arī Vitebskā, Pleskavā, Maskavā utt."
Pirmā pasaules kara laikā Līkummuižā bija kara hospitālis.
Muiža bijusi arī iecienīta brīvdabas sarīkojumu vieta. Svinot Pļaviņu atbrīvošanas svētkus 1934.gadā, "svinības noslēdzās ar svētku koncertu Līkummuižas skaistā līcī, kur šalc varenā Grūbes krāce. Uz turieni plūda ļaužu pulki no abiem Daugavas krastiem svinēt tautas svētkus atbrīvotā un atjaunotā Latvijā."
Taču Līkummuižas tālākais liktenis nesaistījās ne ar rūpniecību, ne rekreācijas aktivitātēm. 1937.gadā tika pieņemts lēmums šajā vietā izveidot sociālās palīdzības un veselības nostiprināšanas iestādi: "Latvijas bērnu palīdzības savienība saziņā ar Sarkano Krustu šoruden paredz atklāt speciālu divgadīgu mājturības internātu Līkummuižā pie Pļaviņām. Sarkanais Krusts šo zemes gabalu nodod Bērnu palīdzības savienības izmantošanā un rīcībā ar noteikumu, lai pēdējā remontē un saved kārtībā muižas ēkas. Jauno internātu nosauks nelaiķes Martas Celmiņas vārdā, kas bija Bērnu palīdzības savienības dibinātāja un ilggadīgā vicepriekšniece. Jaunajā internātā uzņems ap 30 jaunavas ar pamatskolas izglītību, kurām nav savu apgādnieku - vecāku. Internāta uzturēšana izmaksās ap 25 000 latu mēnesī, un tādēļ Bērnu palīdzības savienība noorganizēja tā saukto "puķu fondu", kurā dažas iemaksas jau ienākušas."
1940.gadā uz trūcīgo meiteņu internāta bāzes izveidoja Ābeļu bērnu namu, kas Līkummuižā mitinās vēl līdz šim kā bāreņu nams "Līkumi" Salas novada Sēlpils pagastā. Tās ēkas, kas atradās appludināšanas zonā, nojauca 1963.gadā. Zem ūdens palikusi arī kādreiz iecienītā zaļumbaļļu vieta. (izmantoti raksti no 30-to gadu laikrakstiem “Latvijas kareivis”)
Muižas teritorijā daļēji saglabājusies arī muižas īpašnieka Rumpes ģimenes kapa vieta.

Adrese: Salas novads, Sēlpils pagasts, Līkumi