Kandavas muiža (Kandau, Candau)

                                                  (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Virs Puzuru gravas Liepu ielā atrodas Kandavas muižas vieta. Šodien bijušajā parkā saglabājušies tikai muižas ēkas pamati. Un apkārt vēl dažu ēku drupas.

Kandavas muiža pirmoreiz minēta 1693.gadā kā Plāteru dzimtas īpašums. 1697.gadā Cēri, Sumbrus, Kandavas un Bokuma muižiņu nopirka Rapes dzimta, bet 1737.gadā šo īpašumu, izņemot Cēri, ieguva Šilinga dzimta. 1744.gadā Kandavas un Bokuma muižas apvienoja Kandavas muižā, kuru ieguva Bistrama dzimta. Kandavas muižas īpašniece 18.gadsimtā bija Virtembergas princese, bet nomnieks E.Bekmanis. Pēc agrārreformas muižas centrs tika nodots Lāčplēša kara ordeņa kavalierim pulkvežleitnantam Jānim Briedim, kurš tur izveidoja saimniecību “Viesturi”. Pats Jānis Briedis bija Rīgas universālveikala finansu direktors un dzīvoja Rīgā, bet īpašumu apsaimniekoja brālis Heinrihs Briedis.

Adrese: Kandava, Liepu iela

Kandavas viduslaiku pilsdrupas (Kandau)

                                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. Gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa pakļautībā, 1312. gadā tā kļuva par visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centru. Kandavas pils celtniecība uzsākta 1254. gadā. No bruņinieku pils atrašanās vietas šajā pakalnā arī radies nosaukums – Bruņinieku pilskalns. Uzceltā pils bijusi nocietinātā Livonijas ordeņa fogta pils jeb rezidence. Pils bijusi apdzīvota līdz pat 18. gadsimtam. Taču pēc tam tā atzīta par neapdzīvojamu un, laikam ritot, pārvērtusies par drupām. Savu ārējo izskatu saglabājis tornis. Tautā to sauc par Pulvertorni, jo hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris.

Adrese: Kandava, Pils iela