Jelgava, vecticībnieku baznīca

 

                                            

(Aptuvenā baznīcas atrašanās vieta, kur tagad uzbūvēts šis rūpnīcas korpuss, fotografēts 2024.gadā, L. Landsbergas foto)

 

Iespējams, ka šī ir vienīgā baznīca Jelgavā, par kuru netiek runāts, par kuru nekur nevar atrast aprakstus un kuras vairs nav. Tikai retais to varbūt vēl atceras un spēj noteikt tās bijušo atrašanās vietu.

“Zemgales balss” 1939.gadā raksta: “Jelgavas vecticībnieku draudze pastāv jau ilgus gadus. Pirms pasaules kara draudze gribēja celt baznīcu un pat pamatus tai jau ielika, bet bija spiesta tos izplēst, jo toreizējā cara valdība dievnamu celt neatļāva. 1935. gadā draudze no jauna stājas pie baznīcas celšanas un laimīgi to noveda galā. Projektu bija izstrādājis arhitekts A. Lazdiņš, bet būvdarbus izveda pats vecticībnieku draudzes priekšnieks - būvuzņēmējs E. Skubīļins. Baznīcas būve izmaksājusi 15.000 ls, pie kam savus līdzekļus tajā ieguldījis pats Skubīļins. Torņa zvans ir 15 pudus smags un to dāvinājusi Rīgas vecticībnieku draudze. Baznīcu iesvētīja mācītājs Semjons Rīss 1935. gada 26. decembrī. Draudzē ap 800 locekļu.”

Vēlāku gadu preses izdevumos var lasīt, ka baznīca atradusies Viestura ielā. Iespējams, ka mūsdienās tas ir kaut kur apmēram pie Mātera ielas 17., 19. Baznīca nojaukta 1960-os gados. 1960-to gadu sākumā vietējā presē parādās daudz nievājošu rakstu par šo baznīcu, par nesaskaņām un nelikumībām tajā. Laikam tika gatavota augsne tās likvidācijai un nojaukšanai.  Piemēram, 1961.gada kādā no “Zemgales komunista” numuriem rakstīts: “Viestura iela starp K. Barona un Dobeles ielām ir pavisam neievērojama. Tur tikai divas mājas. Pie tam viena no tām aiz kokiem gandrīz nav redzama. Tikai žogi it kā sadala tās iemītniekus divās dažādās pasaulēs. Aiz viena dzīvo un strādā lieliskais mašīnbūves rūpnīcas kolektīvs, aiz otra mīt |audis no citas garīgās pasaules. Viņi pulcējas savā lūgšanas namā, lai aptumšotu padomju cilvēku apziņu, saindētu viņu dvēseli un pārvērstu tos par glēvām aitiņām. Pomorska derības Uspenska dievnama vecticībnieku draudze izvietojusies vecā, arhitektoniski neievērojamā vecticībnieku lūgšanas namā.” Jāpiebilst, ka namam bija tikai nepilni 30 gadi, bet to nosauc par vecu. Tajā pat rakstā iztirzā pat ticīgo ģimenes lietas: “Mēs necentīsimies attaisnot Fainu Uļjanovu, kas beigusi augstskolu un strādā linu kombinātā par plānu daļas ekonomisti. Bet tomēr viņa brīvprātīgi parakstīja pieteikumu un piekrita kārtot lietas draudzes valdes sekretāra vietā. Šī iemesla dēļ Fainas Uļjanovas ģimenē tagad valda nesaskaņas, jo vīrs nevēlas, ka viņa sieva būtu saistīta ar reliģiju. F. Uljanovas ģimenē aug meita Taņa, kurai tikai divi gadiņi. Būtu labi, ja viņas māte sarautu visas saites ar vecticībnieku tumšo pagātni. Kādreiz visa Uļjanovu ģimene piederēja pie vecticībnieku draudzes un, jādomā. ka Fainu ietekmēja viņas māte - Marija Uļjanova, bijusī linu kombināta darbiniece, tagad - pensionāre. Uļjanovu ģimenē pie vecticībnieku draudzes vēl cieši turas Marijas vīramāsa, 19. ATK kasiere Haritina Uļjanova, kura aktīvi darbojas draudzē.”

Mūsdienās Jelgavas vecticībnieku baznīciņa atrodas Miera kapos. Tā pirmsākumos piederējusi vācu draudzei.

Adrese: Jelgava, Viestura un Dobeles ielas stūris. Agrāk Viestura iela bija garāka virzienā, kur tagad Mātera ielas gājēju posms. (koordinātes +/- 56.653488, 23.718076 )

 

Jelgava, kultūras nams "Rota"

 

                                                                     (1937.gada foto)

                                                      (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmo reizi kultūras nams «Rota» savas durvis vēra 1963. gadā. Pirms tam ēkā, kas uzcelta 1937. gadā pēc Paula Kundziņa projekta, atradās Valsts bankas paviljons Zemgales izstādē Jelgavā. Ēka tika renovēta ap 2013.gadu.

Klasiskās proporcijās veidotajai celtnei zināmu atraktīvismu dod savdabīgā ieejas izbūve ar īpatnējām ķieģelī veidotām it ka vītām kolonnām. To pretenciozais krāšņums veiksmīgi papildina fasādi, radot ieejas daļai viegluma noskaņu. Paviljona iekšējais veidojums risināts daudz smagnējāk, ar masīviem koka kasešu griestiem, it kā uzsverot banku stabilitāti un cienīgumu. Ēkas veidolā nav izmantotas tautas celtniecības etnogrāfiskās formas, taču detaļu veidojums tautas arhitektūrai neraksturīgā materiālā un proporcijās tomēr dod celtnei zināmu nacionālu kolorītu, raksturīgu sava laikmeta celtniecības idejiskajiem centieniem.

1937.gada augusta “Zemgales balss” publicē izstādes direktora, agronoma V.Skubiņa atskatu par izstādes tapšanu: “Izstādes sarīkošanas vieta — Jelgava ir sena vēsturiska vieta, kur cīnījušies mūsu varonīgie senči – zemgaļi, lai aizstāvētu savu neatkarību. Dažu desmit kilometru atstatumā no Jelgavas atrodošies senie pilskalni — Tērvetes un Mežotnes - pauž diženo Zemgales dēlu varonību un izturību. Mūsu tautas vadonis Dr. K. Ulmanis, zem kura pro tektorāta Latvijas Lauksaimniecības kamera rīko šo izstādi, ir izvēlējies Jelgavu par Latvijas lauksaimniecības turpmākās attīstības centru.
Šis laukums, uz kura mēs tagad stāvam, pirms viena gada bija vēl aizņemts ar cukurbiešu laukiem un ganībām. Lai pārvērstu šo laukumu par izstādi, bija jāveic lieli sagatavošanas priekšdarbi. Izstādes izbūvei izlietoti 150 vagoni grants, 70 vagoni kokmateriālu, ķieģeļu, akmeņu un cementa. Bez tam iestādes un privātas firmas izlietojušas lielā daudzumā savus materiālus. Pateicoties Jelgavas pilsētas un Finansu ministrijas labvēlībai, šis laukums uzdāvināts Latvijas Lauksaimniecības kamerai, par ko dāvinātājiem pienākas vissiltākā pateicība.
Lai ikviens darbs būtu paliekošs un kalpotu ne tikai vienai dienai, bet tālākai nākotnei, Latvijas Lauksaimniecības kamera, valsts iestādes un citi izstādītāji ir centušies izveidot izstādes celtnes par paliekošām, lai pēc izstādes slēgšanas tās nebūtu jānojauc, bet kalpotu citiem svarīgiem uzdevumiem. Iekšlietu ministrija . Zemkopības ministrija, Latvijas Hipotēku un Zemes bankas savus greznos paviljonus pēc izstādes slēgšanas kā paliekošas ēkas nodod Latvijas Lauksaimniecības kamerai.

Privātās firmas un iestādes bez tam uzcēlušas arī 81 paviljonu ar 1400 kv/m lielu apbūves platību. Latvijas Lauksaimniecības kamera rūpniecības eksponātu novietošanai uzcēlusi 2400 metru lielu paviljonu un pāri par 100 tekošiem metriem nojumes rūpniecības vajadzībām. Izstādes laukums iežogots ar 1700 m garu žogu un 8200 m garu ce}u tīklu, no kuriem 1400 metru ir šosejas. Izstādes apgādāšanai ar ūdeni ierīkota 80 metru dziļa artēziska aka un ūdensvadi. Kā jau modernā pilsētā ir gādāts arī par atpūtu, un atpūtas vajadzībām celtās telpas aizņem 1681 kv/m.”

Līdz mūsdienām saglabājusies tikai kultūras nama “Rota” ēka. Ap to vēlākos gados sabūvētas nepievilcīgas būves, cietumu ieskaitot. 

Adrese: Jelgava, Garozas iela 15

 

Jelgava, Krāmera fabrika

 

                                                         (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Fabrika bija specializējusies metālapstrādē, arī slēdzeņu izgatavošanā.

1937.gada marta “Zemgales balss” raksta: “Nesen atpakaļ Jelgavas pilsētas valde ieguva pilsētas īpašumā bij. Krāmera fabriku ugunsdzēsēju vajadzībām. Tagad inženieris E. Kluge sastādījis fabrikas ēkas pārbūves projektu. Ēkas apakšstāvā paredzēta garāža ugunsdzēsēju automobiļiem un dzīvokļi. Ērtas telpas būs sanāksmēm un apmācībām. Šļūteņu žāvēšanai izbūvēs tagadējo lifta telpu. Plašo laukumu pie fabrikas notīrīs, divas vecās, nederīgās ēkas nojauks un uz šejieni no pilsētas centra pārcels sīkumu tirgu. Pārbūves darbus paredzēts uzsākt jau pavasarī.”

1937.gada augusta “Zemgales balss” raksta: “Jelgavas pilsētas valde nolēmusi bij. Krāmera fabrikas laukumu izmantot Pļaujas svētkos zirgu un automobīļu novietošanai, bet fabrikas galvenā korpusa divus stāvus iekārtot tūristu novietošanai. Plašākus fabrikas pārbūves darbus ugunsdzēsēju depo ierīkošanai uzsāks pēc Zemgales apgabala izstādes, kad amatnieki būs brīvāki.”

1938.gada marta “Brīvajā zemē” aprakstīts Jelgavas centra attīstības plāns turpmākajiem 20 gadiem: “Jelgavas pilsētas valde uzsākusi izstrādāt pilsētas izbūves plānu, kas pakāpeniski realizējams nākošos 20—25 gados. Kā izejas punkts paredzēts pilsētas centrs, kas pirmais jāpārveido, piemērojot to modernas pilsētas prasībām. Daļa priekšdarbu jau veikti: iegūti pilsētas īpašumā mazie namiņi starp Hercoga Jēkaba laukumu un Sīkumu tirgu. Tos nojauks. Sīkumu tirgu pārcels uz bijušās Krāmera fabrikas laukumu, bet Sīkumu tirgus laukumu pievienos Hercoga Jēkaba laukumam. Uz Krāmera fabrikas galveno korpusu pārcels ugunsdzēsēju depo un pilsētas lombardu. Te darbi jau uzsākti. Pilsētas vecās dzirnavas (1797.gadā celta masīva sarkanu ķieģeļu ēka pie Jēkaba kanāla) jau pagājušā gadā nojauca. Tāpēc te atbrīvosies prāvs laukums. Tam pievienos Muzeja laukumu un daļu no Čakstes kazarmju teritorijas Uz šejieni pārcels pārtikas tirgu no Hercoga Jēkaba laukuma, bet malkas un siena tirgu uz Krāmera fabrikas plašo laukumu. Zivju ielu, kas savieno Hercoga Jēkaba laukumu ar Driksas tvaikoņu piestātni, paplašinās un pie tās cels halli gaļas, sviesta, zivju tirgum. Pils ielu no Driksas tilta līdz Katoļu ielai paplašinās . Akadēmijas ielas izeju uz Pils ielu stipri paplašinās, vecās koka ēkas, kas aizsedz Sv. Trīsvienības baznīcu, nojauks. Paplašinās arī Uzvaras ielu un Katoļu ielas izeju uz Pils un Lielo ielu. Autoostu paredzēts iekārtot Hercoga Jēkaba laukuma malā tieši pretim Latvijas savstarpīgās apdrošināšanas biedrības (bij. Cēra) namam, bet rezerves auto mašīnām būs otra osta — garāžas bij. Krāmera fabrikas teritorijā. Hercoga Jēkaba laukumu apstādīs kokiem un krāšņuma krūmiem, izveidojot tam apkārt alejas, bet vidū būs vieta karaspēka parādēm, manifestācijām.”

1930-os gados ēkas augšējos stāvos izvietotas ugunsdzēsēju telpas, bet apakšstāvā – lombards. 1949.gadā uz šīs fabrikas bāzes sāka veidoties Jelgavas mašīnbūves fabrika. Mūsdienās daļa ēku stāv tukšas, daļā iekārtojušās firmas un veikali.

Adrese: Jelgava, Dobeles iela 32 

 

Jelgava, Vienības baznīca (Nikolaja baznīca)

 

                                                                     (Baznīca senāk)

                                                                     (Baznīca pēc Otrā pasaules kara)

 

                     (Baznīcas vieta mūsdienās, skvērs atradās baznīcas priekšā, 5-stāvu mājas gals - baznīcas ieeja)

 

Līdz Otrajam pasaules karam tagadējās Mātera un Sudrabu Edžus ielas stūrī atradās Svētā Nikolaja (vēlāk Vienības) baznīca, bet tolaik tas bija Mātera (vēl agrāk Lējēju) ielas un Dīķa ielas stūris.

Sv.Vienības baznīcai pamatakmens likts 1904.gadā, to pabeidza celt 1907.gadā. Baznīcu nosauca par Nikolaja baznīcu - par godu Krievijas caram. Šis bija pirmais dievnams ar pastāvīgu latviešu pārvaldi, taču, lai iegūtu no krievu iestādēm atļauju šīs latviešu baznīcas celšanai, to bija spiesti nodēvēt par Nikolaja baznīcu par godu Krievijas caram. 1935.gadā patriotiski noskaņotais Sv.Nikolaja baznīcas mācītājs O.Krauklis ierosināja mainīt baznīcas nosaukumu. No vairākiem variantiem K.Ulmanis apstiprināja Vienības baznīcas nosaukumu, ko par oficiālu pasludināja 1937.gadā. Tā bija lielākā luterāņu baznīca Zemgalē ar vairāk nekā 1500 sēdvietām. Baznīca 2.pasaules karā cieta salīdzinoši maz, bet pēc padomju un partijas iestāžu rīkojumiem dievnams tika pilnībā nojaukts 1954.gadā.

Laikā, kad baznīcu uzcēla, tai pretim nebija tagadējā Vaļņu ielas skvēra. Tā vietā bija veci vienstāvu dzīvojamie nami. Tos neizpostīja karš, bet gan nojauca jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un jau Ulmaņlaikos baznīcas priekšā bija tagadējais skvēriņš.

Tagad vietā, kur bija baznīcas ieejas daļa, atrodas kreisais gals garai piecstāvu dzīvojamai mājai Mātera ielā 31, savukārt perpendikulāri, gar Sudrabu Edžus ielu uzceltās tipveida mājas tuvējais gals atrodas aptuveni baznīcas altāra joma vietā.

Adrese: Jelgava (koordinātes - 56.646130, 23.722356 )

Jelgava, arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli ģimenes māja

 

                                                                  (1943.gada foto)

                                                                   (Fotografēts pēc Otrā pasaules kara)

 

                                   (Vieta, kur ēka +/- atradusies mūsdienās, Līgas Landsbergas foto)

Nams atradās iepretim Reformātu baznīcai. Toreiz Ezera ielā 5, no 1924.gada – Uzvaras ielā 19. Tas atradās apmēram tur, kur tagadējā kultūras nama aizmugure un skvērs aiz tā. Ēka līdz 1955.gadam stāvēja bez logiem, durvīm un jumta. 1955.gadā tā tika nojaukta. Bartolomeo Frančesko Rastrelli ar ģimeni šajā plašajā namā dzīvoja no 1764.gada. Pēc Rastrelli nāves ēkā iekārtojās masonu loža.

Adrese: Jelgava (koordinātes - 56.654306, 23.723664 )

 

Jelgava, hercoga zirgu staļļi

 

                                                 (Sens foto, fonā Reformātu baznīcas tornis)

                 (Zirgu staļļu atrašanās vieta 2023.gadā, Centra pamatskolas sporta laukuma teritorijā, Līgas Landsbergas foto)

 

                 (Zirgu staļļi atradās +/- baltā taisnstūra vietā, bet Reformātu baznīca +/- melnā kvadrāta vietā)

 

Milzīgie zirgu staļļi atradās Driksas upes krastā – starp Reformātu baznīcu un upi. Mūsdienās tur atrodas Centra pamatskolas sporta laukums.

Kad tika uzcelti jauni staļļi pils salā, pēc vecajiem vairs nebija nepieciešamība.Tie ilgu laiku stāvēja tukši. 1816.gadā, tos nedaudz pārbūvējot, ēkā ierīkoja armijas hospitāli. 1823.gadā arhitekts Henrihs Eduards Dihts izstrādāja ēkas pārbūves projektu slimnīcas vajadzībām, uzbūvējot ēkai otro stāvu. Slimnīcu atklāja 1825.gada oktobrī un tā bija paredzēta 240 slimniekiem.

Mūsdienās zirgu staļļu vietā ir skolas sporta laukums, kuru 2023.gada rudenī pārrok un pārbūvē. Ir atrasti staļļu ēkas pamati.

 

Adrese: Jelgava, Jāņa Čakstes bulvāris (koordinātes +/- 56.655497, 23.725055 )

Jelgava, Akadēmijas iela 11, Mežsaimniecības fakultāte (Meža fakultāte)

 

                                                                    (2019.gada foto)

                                                     (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1919. gada 8. augustā Rīgas politehniskā institūta Reorganizēšanas komisijas pirmajā sēdē bija nolemts Agronomijas fakultāti papildināt ar meža zinību nozari.

Otrā Latvijas augstskolas studiju gadā pie Lauksaimniecības (tā pārdēvēja Agronomijas fakultāti) fakultātes atvēra mežkopības nodaļu, kura tad arī kļuva par tagadējās Meža fakultātes priekšteci. 1920. gada novembrī docenti A. Kalniņš un E. Ostvalds, lektori F. Kīglers un B. Jurevics nolasīja pirmās lekcijas meža zinībās.

Jau 1925. gadā bija izstrādāts projekts par patstāvīgas Mežsaimniecības fakultātes organizēšanu, taču to realizēja tikai 1939. gadā, kad fakultāti izveidoja jaundibinātās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas sastāvā uz LU mežkopības nodaļas bāzes.

1944. gada jūlijā, Jelgavas pilij nodegot, fakultāte Jelgavā beidza pastāvēt un to atjaunoja Rīgā tā paša gada rudenī jau kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas fakultāti.

1949. gadā atvēra mežtehnikas fakultāti mežizstrādes inženieru un kokapstrādes inženieru tehnologu sagatavošanai.

1957. gadā uzcēla ēku Akadēmijas ielā 11 un nodeva to izmantošanai toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežu fakultātes vajadzībām. Kā atzinuši arhitekti, ēka pārstāv Staļina laika klasicisma stilu, kur fasādē attēloti dažādi Staļina laika dekoratīvie elementi. Vairāku desmitgažu laikā ēkā veikti iekšējie ēkas uzturēšanas darbi, pārveidojot to par īpašu meža un kokapstrādes nozares simbolu, iekštelpās kā interjera elementu un dekoratīvo elementu materiālu pēc iespējas izmantojot koku. Bet kopš ēkas uzbūvēšanas tās ārējā fasāde nozīmīgus atjaunošanas darbus nebija piedzīvojusi. 2021.gadā ēkas fasāde atjaunota. Ap ēku izcirsti cieši saaugušie koki, kas bija sastādīti ēkas priekšpusē. 

 Adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 11 

 

Jelgava, hercoga Jēkaba kanāls

 

                                           (Kanāla dažādi posmi un tā atrašanās vieta kartē)

                                                                (Kanāla slūžu sarga nams, vēlāk restorāns) 

                                     (Kanāla slūžu sarga nams 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vēlāk ēkā bijis Rētiņa restorāns.

Hercoga Jēkaba laikā izbūvētais kanāls dzeramā ūdens piegādei un preču pārvadāšanai Jelgavas plānos parādījās pēc 1652.gada. Kanāls, kas stiepās 3 km garumā no Svētes līdz Driksai, bija nosaukts Jēkaba vārdā. Tam bija trīs slūžu dīķi.

Pirmo izraka kanāla pilsētas daļu no tirgus laukuma, kur atradās ūdensdzirnavas, līdz pilsētas nocietinājumiem tagadējās Lielās ielas galā. Lai pilsētas nocietinājumu grāvjiem pievadītu papildus ūdeni no Svētes upes, izraka platu kanālu gar tagadējo Dambja ielu un ierīkoja slūžas ūdens līmeņa regulēšanai. Kanāla rakšanu pabeidza neilgi pirms hercoga Jēkaba nāves 1681. gadā.

Kanāls pakāpeniski aizsērēja. Līdz 1931. gadam aizbēra baseinu tirgus laukumā un kanāla posmu līdz Sv. Annas baznīcai. Slūžu dīķa vietā izveidoja laukumu, apkārt tam labiekārtoja skvēru un nosauca par Slūžu laukumu. Sakarā ar ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona 200 gadu jubileju Jelgavas dome nolēma pārdēvēt Slūžu laukumu par Vašingtona laukumu, bet Dambja ielu par Vašingtona prospektu. Vašingtona laukumu izmantoja parāžu rīkošanai un valsts svētku svinībām. Pārējo kanālu aizbēra līdz 1936.gadam. Mūsdienās kanāla vietā ir Dambja un Kr. Barona ielas.

Adrese: Jelgava, Dambja iela 96 

 

Jelgava, Rīgas iela 65

                                    

                                          (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Fotografēts 2917.gadā, V.S. foto)

Skaista ēka, kuru varētu nodēvēt arī par muižiņu. Bet nu jau par to jārunā pagātnē. 2019.gada jūlijā nojaukta līdz ar zemi.

Adrese: Jelgava, Rīgas iela 65

Jelgava, kādu to redzēja Elizabete Bernevica 20.gadsimta sākumā

Pateicoties tam, ka esmu izveidojusi šo lapu, mani nereti uzmeklē cilvēki no visas pasaules, kuriem ir bijis kādreiz kāds sakars ar Latviju, Latvijas muižām. Viens no tiem ir Elizabetes Bernevicas dēls Joahims, kurš tagad dzīvo Kanādā un kurš devis laipnu atļauju izmantot viņa atsūtītās fotogrāfijas no savas mammas foto albūma.

Elizabete Bernevica (Bernewitz) dzimusi 1897.gadā Jaunpils un Jelgavas mācītāja Aleksandra Hansa Bernevica ģimenē. Bērnība un skolas gadi pagāja Jelgavā. Vēlāk viņa ir pārcēlusies uz Vāciju, bet mūža nogali pavadījusi pie dēla Kanādā. Ar lielu mīlestību viņa ir stāstījusi dēlam par pavadīto laiku Jelgavā, Jaunpilī un arī Umpārtes muižā, kura piederēja viņas mammas ģimenei – Krēgeru dzimtai. Padalīšos ar bildēm arī ar jums.

Thanks to this blog I have created, I am often addressed by people from all over the world who are descendants of former Latvian citizens, residents and manor owners. One of them is Elsbeth Jenny Bernewitz's son Joachim, now living in Canada, who gave his kind permission to use the photos he sent me from his mom's photo album.

Elsbeth Jenny Bernewitz ("Ilsing", "Ilse") was born in 1897 in the family of Jaunpils/Neuenbrg and later Jelgava/Mitau pastor Alexander Hans Bernewitz. In 1908, Alexander Hans was appointed general superintendent which meant that the family had to move from Jaunpils to Jelgava/Mitau. In Jegalva he served at the Holy Trinity church and wherever his position took him ( a part of Poland or Belorussia, Lithuania or Courland) he used to travel in his coach having six horses at his disposal if necessary. Elsbeth spent her childhood and her school years in Jelgava. Later she moved to Germany. But the last years of her life, her "golden years", she spent with her son in Canada. With great love she told her son about time she spent in Jelgava, Jaunpils and also in the manor of Umpārte/Wiexten, which belonged to her mother's family - Kroegers family. I will share pictures with you too. (most comments in English by Joachim)

 Abās fotogrāfijās redzama Elizabete Bernevica. Viņas dēls īpaši uzsvēra, ka apakšējā fotogrāfijā redzamā baltā cepurīte esot speciāli meitenei šūdināta. 

The both photos shows Elsbeth Jenny Bernewitz. Her son Joachim told the white feathered  hat in the upper photo was especially made for her....

Šajā fotogrāfijā Elizabete Jelgavā dodas uz skolu. Viņa esot mācījusies Deutsche Landesschule un skolas pārzine bijusi Fraulein Paucker , kura visu kontrolējusi ar īstu dzelzs tvērienu. Savukārt, viņas palīgs bijis jauns un kautrīgs, kuru meitenes ķircinājušas.
My Mom going to school in the Deutsche Landesschule, Mitau/Jelgava.....she said absorbing new material was always relatively easy...her principal was a Fraulein Paucker who controlled the school with an iron grip... She was a fearsome lady who put the fear into the young ladies. Her "back-up" was a young man who was the complete opposite of her. According to my mother, he was shy and unassuming to the point that the girls were teasing him.

 Skolai bijusi arī sava slidotava, kur bērni labprāt uzturējušies. Tajā esot spēlējuši arī armijas orķestri. Šajā foto ar baltu cepurīti aiz gara vīrieša redzama Elizabete.
An ice skating rink.....in front of the Deutsche Schule in Mitau/ Jelgava....my Mom with the white hat to the right of the gentleman walking hastily across the ice....he looks like a teacher.... Next to the German school was the Russian school with its own skating rink. I was told that some army bands used to play music while the skaters were dancing on their skates.

Jelgava. Tālāk redzamais ir Trīsvienības baznīcas tornis. Baznīcu kara laikā sagrāva, palika tkai tornis, kurš visus padomju okupācijas laikus nostāvēja pilsētas centrā drupās. Tagad tas ir atjaunots, tajā iekārtota izstāžu zāle, restorāns, skatu laukums.
The Trinity Church in Jelgava/Mitau. The church was destroyed during the World War II, only the tower remained. The ruins of it remained in the center of city all the Soviet occupation time. Now it is renovated with an exhibition hall and restaurant in it.

Academia Petrina jeb Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija. Tā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu. Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzejs.
Jelgava/Mitau Gymnasium or Academia Petrina is the oldest higher educational establishment in Latvia. It was established by the Duke Peter von Biron in 1775. Mitau was the capital of the Dutchy of Courland and Semigallia at that time. Later Academia Petrina was renamed Gymnasium illustre and Mitau Men's Gymnasium. During World War I, the school was evacuated to Taganrog  (Russia) while its 42,000-volume library was burned by troops of Pavel Bermondt-Avalov. During World War II, the historical school building was almost completely destroyed, therefore school was reestablished in new premises. The original building was later restored and now functions as the Ģederts Eliass Jelgava History and Art Museum.

 Jelgava, Aleksandra prospekts. Iela vai tās daļas vēlāk sauktas - Ādolfa Hitlera prospekts, Akadēmijas iela, Aleksandra Puškina prospekts. Tagad Zemgales prospekts. 
Mitau, Alexander prospect. Also known as Adolph Hitler prospect, Alexander Pushkhin prospect, Academy street. Now it is called Zemgales (Semigallia) prospect. The big house on the photo is one of those some buildings which remained undestroyed after World War II.

 Mēdemu pils Jelgavā, kas atradās Upes ielā 9 (tagad Jāņa Čakstes bulvāris), uz stūra krustojumā ar tagadējo Driksas ielu. Tajā bijis arī oficieru kazino. 
Medem's palace in Jelgava/Mitau. It was situated on 9, Upes street (now Jāņa Čakstes boulevard). It was also an Officer's Casino.

 Elizabetes dēls priecājas par skaisto rokrakstu, kādā uzrakstīts raksts par viņa vectēva iecelšanu par Konsistorija locekli.

What beautifully written document of my grandfather having been appointed member of the Consistorium...

Šo rakstu Elizabetes dēls komentējis - "pēc visu krievu ķeizara imperatora pavēles..." Tas arī adresēts viņa vectēvam. 
By Imperial Order of the Tsar of all Russians...

 Ķeizars Vilhelms un feldmaršals fon Hindenburgs pie Trīsvienības baznīcas ieejas sasveicinās ar vietējām autoritātēm. Netālu no baznīcas ieejas bilžu īpašnieka vectēvs - Elizabetes tēvs. 

Kaiser Wilhelm and General Fieldmarshal von Hindenburg at Jelgava/Mitau Trinity Church being welcomed by the local dignitaries. Amongst them my grandfather....close to the church entrance.

 Un te Aleksandrs Hans Bernevics sasveicinās ar viesiem pie pašām Trīsvienības baznīcas durvīm. 

Imperial Visit. My grandfather, Alexander Hans Bernewitz, at the entrance of Trinity Church welcoming the visitors.

 Paul von Hindenburg (1847-1934) bilžu īpašnieka vectēva Aleksandra Hansa Bernevica mājās Jelgavā. Hindenburgs kādu laiku bijis arī Reihprezidents pēc 1.pasaules kara. Viņa vārdā nosaukts arī lielākais Vācijas pasažieru dirižablis, kurš tā uzbūvēšanas brīdī bija arī lielākais pasaulē. Tas aizdegās un sadega 1937.gadā ASV. 
Paul von Hindenburg (1847-1934) being guest at my grandparents’ place in Jelgava\Mitau.  He became Reichspresident after World War I.

 Jelgavas mācītājmāja. Elizabete atcerējusies, ka tā bijusi koka ēka ar smagiem koka slēģiem.   
The Rectory in Jelgava - front entrance. All in wood with heavy wooden window shutters.

                                                           Jelgavas mācītājmājas iekšskats.
                                             The interior of the rectory in Jelgava/Mitau.

                                                           Jelgavas mācītājmājas iekšskats. 
                                             The interior of the rectory in Jelgava/Mitau.

 Visa ģimene kopā pie mācītājmājas Jelgavā. Elizabete ir notupusies pie suņa Treff, te redzami gan Krēgeri, gan Panteniusi, gan Bernevici. 

Family Reunion in Jelgava/Mitau. My Mom kneeling to the left of the dog Treff. The lady at the back all black is my greatgrandmother, Johanna nee Pantenius, the sister of the novelist Hermann P., my grandparents, Alexander Hans and Jenny, nee Kroeger, are at the back in the middle...