Rāda ziņas ar etiķeti Durbes Livonijas ordeņa pils. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Durbes Livonijas ordeņa pils. Rādīt visas ziņas

07.10.17

Durbes Livonijas ordeņa pils (Durben)



                                         (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Bieži cilvēki jauc divas dažādas Durbes - runā par vienu, bet domā citu utt. Viena ir Tukumā, bet otra pa ceļam uz Liepāju. Tā otrā tagad ir mazākā pilsēta Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, bet kādreiz bijusi nozīmīga vieta ar viduslaiku pili, te risinājušies vēsturiski nozīmīgi notikumi, dzīvojušas un darbojušās Latvijai svarīgas personības.
Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils. Tā uzcelta pie senā Kursas kara ceļa uz Prūsiju vietā, kur tas šķērsoja purvāju pie Durbes ezera. Netālu no pils 1260. gada jūlijā notika Durbes kauja. Tajā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus un bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados. Sakāve pie Durbes bija smags trieciens krustnešu plāniem Baltijā. Par Žemaitijas pakļaušanu vairs nebija ko domāt. Pret ordeņa virskundzību atkal sacēlās Kursas dienvidi un Zemgale, arī prūšu zemes un Sāmsalas igauņi. Prūšu galīgā pakļaušana prasīja gandrīz ceturtdaļgadsimtu, zemgaļu – trīsdesmit gadus. Savukārt Žemaitijai tuvākais Kursas dienvidrietumu stūris pamazām izslīdēja no Livonijas ordeņa rokām un vēlākajos gadsimtos kļuva par Lietuvas daļu.
Pils bija tieši pakļauta Kuldīgas komturiem, kas rezidēja Kuldīgas pilī. Pirmo reizi mūra pils hronikā pieminēta 1387. gadā kā pils "pretī Durbes priekšpilsētai". Jādomā, ka pirms tam galvenais novada pilskalns atradās vēl 1362. gadā pieminētajā Lindāles pilī (pie tagadējās Vecpils). Pilij bija arī saimnieciska nozīme, jo pie tās attīstījās miests, kurā 16. gadsimtā mituši 30 amatnieki. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pils atradās pie Jelgavas-Grobiņas pasta ceļa, 18. gadsimtā Durbes miestā bijuši 13 dažādu amatu meistari. 1651. gadā netālu no pils uzcēla jaunu mūra baznīcu. Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks 1701. gadā aplenca hercoga Durbes pili un tās mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.
Durbes ordeņa pils celta no laukakmeņiem Durbes senlejas austrumu malā, grūtāk aizsargājamajā dienvidu pusē bijis izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 1,5 metru biezumu un tās pamati aizņēma 59,5-61 х 56,5-60,4 metrus lielu laukumu. Ziemeļu mūra iekšpusē bija iebūvēts 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā. Līdz mūsdienām saglabājušās pils austrumu un dienvidu mūra paliekas 10 metru augstumā.
  

Adrese: Durbes novads, Durbe, Pilskalna iela