Rāda ziņas ar etiķeti Blankenfeldes muiža (Blankenfeld). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Blankenfeldes muiža (Blankenfeld). Rādīt visas ziņas

28.06.19

Blankenfeldes muiža (Blankenfeld)



                                            (Fotogrfēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)



                      (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto, apakšējos attēlos muižas brūža drupas)
                                                    (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                             (Foto atrasts internetā)

Livonijas ordeņa laikā Blankenfelde ietilpa Jelgavas komtūrijā. 14. un 15.gadsimtā šeit bija nozīmīgs tirdzniecības krustceļš.

No 1462.gada muižu apsaimniekoja Vilhelms fon Mēdems. Bez Mēdemu dzimtas te saimniekojuši arī Butlari. Ernsts Johans fon Butlars bija arī Jelgavas un Rundāles pils būvdarbu pārzinātājs. Vēlā te saimniekoja Manteifeļu dzimta. 1791.gadā Blankenfeldi pārdod baronam fon Kēnigsfelsam.  1840.gadā muiža pārdota Vilhelmam fon Hānam un dzimtas īpašumā atradās līdz 1921.gadam.

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18.gadsimta vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgts pagalms, ko ietver vārtu māja, stallis/vāgūzis, mūra žogs no senākās muižas apbūves un trīs mazi paviljoni, kas celti 19.gadsimtā. Vārtu tornis celts 20.gadsimt sākumā. Kungu mājas vietā 1743.gadā uzbūvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19.gadsimta vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts.  Ēkas plānojums saglabā anfilādes principus, autentisku virtuves spārna kārtojumu, nepārbūvētus velvētus pagrabus. Saglabājušās būvdetaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība – iebraucamie vārti, mazi paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi.

Blankenfeldes kungu mājā divas reizes no 1804. – 1805.gadam uzturējās trimdā dzīvojošais vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar savu galmu. Par Blankenfeldes īpašnieka fon Kēnigfelsa viesmīlību 1820.gadā Luijs XVIII namatēvam piešķīra grāfa titulu.
Otra izcila personība ir Blankenfeldes muižas pavāra, dzimtcilvēku analfabētu Līzes un Ērmaņa dēls, Jelgavā «Academia Petrina» un Londonā skolotais viens no pirmajiem latviešu inženieriem – Ernsts Johans Bīnemanis (1753 – 1806). Viņa atpazīstamība saistīta ar gaisa kuģniecību. 1785.gada 26.jūnijā, daudzu jelgavnieku klātbūtnē, E.J.Bīnemanis demonstrēja savu gaisa balonu. Laikraksta «Mitauische Zeitung» šim notikumam veltīja divus numurus. Tāpat viņš izgatavojis zibens novedējus, kā arī veicis eksperimentus ar elektrību.
Blankenfeldē dzīvojis arī mūsu slavenais kontrtenors Sergejs Jēgers. Viņš dzimis un audzis Vilces pagastā. Sergejs kopā ar vecmāmiņu bērnībā dzīvojis Blankenfeldes muižas kungu mājas piebūvē.

Pēc baronu repatriācijas muižā četrus gadus nekas netika darīts, bet 1925.gadā tiek izveidots psihoneiroloģiskais pansionāts “Saulīte”, kas te darbojās līdz pat 1976.gadam, kad muižu pārņem valsts saimnecība “Vilce”.

Par Blankenfeldi dzirdami arī nostāsti un leģendas. Piemēram, tiek stāstīts arī par sievieti-spoku, kuras dēļ daudzi esot sajukuši prātā. Uz Blankenfeldes muižu atbraukusi jauna guvernante. Naktī esot bijis dzirdams kliedziens, un no rīta viņa atrasta ar sirmu galvu un sajukusi prātā, jo esot redzējusi sievieti-spoku. Barons tam neesot ticējis un pats nākamajā vakarā palicis tajā istabā, spēlējot kārtis ar mežsargu un kaimiņmuižu ļaudīm. Naktī parādījies balts tēls ar izkapi rokā un sācis cirst visiem nost galvas, barons to ieraudzījis un sajucis prātā. Kopš tā laika neviens tajā istabā vairs nedzīvoja.

Pēdējos gados Blankenfeldes muiža piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas. Protams, apmeklētājiem vislabāk pamanāmās būs vizuālās izmaiņas muižas kompleksā un parkā, tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka muižā sāks darboties pārtikas ražošanas uzņēmums, kas novadam nozīmē darba vietas, nodokļus un vēl vienu zīmolu, ar ko lepoties.

«Noslēgusies apmēram divus gadus ilgusī staļļa ēkas jeb vāgūža restaurācija. Šajā ēkā ierīkotas trīs lietas: ražošanas telpas, viesnīca un zvanu muzejs,» lakoniski ar muižas jaunumiem iepazīstina tās īpašnieks Valdis Jākobsons, norādot: visas ražošanai nepieciešamās iekārtas ir jau iegādātas un šobrīd iesniegti dokumenti par statusa maiņu, no mājražotāja kļūstot par uzņēmumu.
Par muižu -  http://news.lv/Jelgavas-Novada-Zinas/2014/08/18/blankenfeldes-muiza-razo-partikas-produktus  ;  http://turismagids.delfi.lv/latvija/blankenfeldes-muiza-pie-elejas-apskatams-zvanu-muzejs.d?id=44860790

2020.gadā muiža publicējusi sludinājumu: „Blankenfeldes muiža desmit gadu laikā kļuvusi par atpazīstamu tūrisma objektu ar atjaunotām ēkām un parku, klusu viesnīcu, Zvanu muzeju, augļu un ogu dārzu, plūškoka produkciju un iespēju rīkot dažādus pasākumus gan iekštelpās, gan plašajā muižas teritorijā. Muižā darbojas labiekārtota viesnīca, muižas teritorijā augošās ogas un augļi ir pārstrādāti sulās, sīrupā un vīnā ar savu tirdzniecības zīmi. Šobrīd muiža gaida jaunu saimnieku, kurš gribētu to uzturēt un pilnveidot tālāk. Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura pašreizējā apbūve veidojusies 18. gadsimtā. Muižas apbūvē ir Latvijā reti sastopamā arhitektūras mazo formu bagātība - iebraucamie vārti, mazie paviljoni, vītņu kāpnes. Muižā ir liels ābeļdārzs, aug plūškoki un citas ogas un augļi, kurus var izmantot gatavojot produkciju muižas ražotnē. Muižas teritorija - vairāk nekā 32 ha, tajā atrodas deviņas dažādas ēkas (tajā skaitā - Kungu māja, vārtu māja, stallis/vāgūzis, trīs mazi paviljoni). Cena - 250 000 eiro”.

Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde