18.04.18

Podzēnu muiža (Podzenes muiža, Podzemu muiža, Podsem)





                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                      (Podzēnu muižas 1870.gada plāns no www.historia.lv)

“Brīvās zemes ilustrētais pielikums” 1931.gadā stāsta par Podzēnu muižas īpašniekiem: “Jirgenu Ikskils Podsemu muižu atdod Gertam Krīdeneram, kas 1467.gadā par 1300 vecām Rīgas markām to pārdod Jaunkalpenes un Ķieģeļu Evoltam Patkulam. Kopš šī laika Podsemi paliek ar Kieģeļiem savienoti, līdz kamēr 18. gadu simteņa pirmajā pusē pēc legācijas padomnieka Dīriķa fon Cimermaņa nāves, Podsemi ar Vaidavu un Veļķiem piešķir viņa precētai māsai Martai, no kuras Podsemus un Vaidaivu manto viņas otras laulības dēli Pēteris uu Jānis Bellinghauseni. Tie abas muižas 1744.gadā par 3500 valsts dālderiem pārdod virsleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam, taču šis darījums nebūs spēkā nācis, jo uz pārdevēju lūgumu Podsemus un Vaidaivu liek 1778.gadā vairāksolīšanā, kurā tās par 50200 dālderiem nopērk landrāts Magnus Joh. fon Boks. Viņš pārdod Podsemus 1785.gadā par 31.000 dālderiem Hermanim Vihmanim, no kā tās 1790.gadā par 28.000 dālderiem nopērk Krišjānis fon Rubendorfs. Viņš jau 1792.gadā ieķīlā Podsemus par 30.000 dālderiem uz 25 gadiem Gothardam fon Falkam, kas tos savuārt  1798.gadā pārķīlā tālāk Kristjānim fon Hibbenetam par 38.000 valsts dālderiem. Pēdējais atdod svas ķīlu tiesības 1803.gadā par 42.000 dālderiem pulkvedim Jēkabam Kristjānim fon Sīversam un viņa sievai Henrietei, dzim. baronesei Köhler, pēc kam Podsemus 1810.gadā apstiprina pēdējai par dzimtu. Viņa ieķīlā Podsemus 1819.gadā par 45.000 rbļ. sudrabā leitnantam Jēkabam fon Hibbenetam, kas tos 1828.gadā līdz ar Ozoliņu pusmuižu par 36.040 rub. sudrabā atdod savam brālim Matiasam fon Hibbenetam, bet atkal atņem atpakaļ un liek 1837.gadā uz savu vārdu apstiprināt. Viņa mantinieki pārdod Podsemus 1857.gadā par 69.000 rbļ. sudrabā hofrātam Teodoram fon Gavclim, kas pārdod muižu 1876.gadā par 10.000 rbļ. Rūdolfam Hērvāgenam.”
Velākos Latvijas sāpju gados Podzēnu muižā bijusi apmetusies trīsdesmit piecu čekistu grupa, kas tur pratināja apkārtnes iedzīvotājus.
Podzēnu muižas aleja ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – tāda ta bijusi gan 1930.gadā, gan tagad.

Adrese: Kocēnu novads, Vaidavas pagasts, Podzēni