10.12.17

Raunas muiža (Ronneburg)



                                     (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Blakus Raunas viduslaiku pilij 16.gadsimta sākumā izveidojās Raunas muiža, kas pēc pils pamešanas kļuva par Raunas apdzīvotās vietas kultūrvides galveno elementu. Muižas īpašnieki, ņemot vērā politiskās izmaiņas, arī bieži mainījās. Sākotnēji tā atradās poļu izcelsmes pārvaldnieka - stārasta pārvaldībā, vēlāk nonāca Zviedrijas impērijas maršala Aksela Banera īpašumā. Pēc 1681. gada muiža nonāca Zviedrijas impērijas pārvaldes, bet pēc Ziemeļu kara (1700.- 1721.) - Krievijas impērijas pārvaldes īpašumā. 1762. gada 1.septembrī Krievijas imperatore Ktrīna II Raunu uzdāvināja slepenpadomniekam grāfam Hermanim Kārlim Kaiserlingam (Hermann Karl Keyserling, 1696—1765). Vēlāk pils piederēja grāfam Grigorijam Orlovam, H. G. Ikšķilam, Henriham Berensam fon Rautenfeldam un Bernhardam Kristianam Kleinam, kas Raunā ierīkoja papīra dzirnavas. 1821. gadā Vidzemes bruņniecības sola vadītājs A. fon Vulfs iegādājās īpašumu tiesības uz Raunas pili un tai piederošajām zemēm. Raunas muižas zemju izpārdošana zemniekiem sākās 19. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. 1910. gadā Raunas pilij piederošās zemes no fon Vulfu dzimtas nopirka Krievijas Zemnieku agrārbanka. Par šo laiku rakstīts 1922.gada marta izdevumā “Mednieks un makšķernieks”: “Pirms 12—13 gadiem bij. krievu agrārbanka nopirkusi Raunas muižu līdz ar mežu un krievus salika par mežsargiem, kuri ar zvēru izskaušanu vien nodarbojušies. Šauts, kas tik gadījies priekšā. Pa kara un revolūcijas laiku veselas partijas apkārtējo “oberu" kopā ar mežsargiem diendienā sarīkojuši medības un izšāvuši gandrīz pēdējo kustonīti. Ar vārdu sakot, līdz Latvijas valsts nodibināšanai agrāk zvēriem bagātais Raunas Lielmežs bija pārvērsts par miroņu tuksnesi. Varēja dienām un nedēļām staigāt pa mežu, nesastopot nevienu stirniņu. Ja kāda vēl kur bij palikusi, tad tā slēpās nepieejamos biezokņos.”
1933.gada “Latvijas Jaunatne” raksta: “Rauna ir ļoti skaista ar saviem klinšainiem krastiem, kā arī daudzām alām. Blakus pilskalnam atrodas muiža, kur tagad ir ierīkota skola. Tāpat ievērojama ir vecvecā Raunas baznīca, kā arī draudzes skola.”
Dažos vārdos runājot par Raunas muižu, varu teikt, ka par to neviens neko vēl nav tā plašāk pētījis (tā man teica Raunas muzeja darbinieks), tāpēc arī nekur nekādu informāciju atrast nevar. Muiža bijusi liela un ēkas, kas saglabājušās, atrodamas pa visu Raunu. Aptuvenais apvidus – tur, kur tagad skola.  Pati skolas ēka varētu būt uz muižas pārvaldnieka ēkas bāzes būvēta (piebūvējot 3.stāvu un pārbūvējot) , blakus esošā ēka ir bijušais brūzis, bet vecā kungu māja saglabājusies Raunas Lauktehnikas teritorijā, kur vēl nesen mācījušās mazās klases (es tur diemžēl neaizgāju, esot Raunā).
  

Adrese: Raunas novads, Rauna, teritorija ap tagadējo Raunas vidusskolu