21.08.17

Zvārtavas muiža (Adsel-Schwarzhof)












                                         (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Zvārtavas muiža cēlusies no Adzeles-Gaujienas pils apgabalā piešķirtajiem lēņiem ap 1443. gadu. Nosaukums veidojies no Atzeles novada savienojuma ar bijušā īpašnieka Švarchofa uzvārdu. Ap  1517.gadu šo īpašumu var sākt dēvēt par muižu. 1781. gadā Zvārtavas muiža atdalīta no Gaujienas pilsnovada, un 1825. gadā to nopirka barons fon Ceikels. Barona ģimenē bija viens bērns – meita Luīze, kurai pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Pēc Luīzes kāzām ar Gotlību fon Ferzenu no Igaunijas  tika nolemts veco, vienstāvīgo pili, kura bija sliktā stāvoklī, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstošu tā laika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā, un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Luīzes un Gotlība Ferzenu ģimenē piedzima četri bērni – viena meita un trīs dēli. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija viņu dēls Eduards fon Ferzens. Pēc 1922. gada pilī iekārto Aizsargu namu. Padomju okupācijas laikā pilī ilgāku laiku darbojās Zvārtavas ciema padomes izpildu komiteja, pēc tam 4-klasīgā pamatskola. 1970. gadā Zvārtavas pili no kolhoza “Gaujiena” nopirka Latvijas Mākslinieku savienība. Toreiz pils telpas un parks bija sliktā izskatā. Mākslinieku savienība no sākuma diezgan haotiski, bet vēlāk arvien sistemātiskāk organizēja pils sakopšanas un saglabāšanas darbus. No 1981.–1999. gadam par pils pārvaldnieci strādāja Māra Kārkliņa ar vīru Ģirtu (mākslas akadēmijas absolventi– vitrāžiste un interjerists). Viņu darba laikā pils atradās restaurācijas procesā. Māras Kārkliņas vislielākais nopelns ir vitrāžas izgatavošana pils torņa kupolā.
Deviņdesmito gadu vidū ar Mākslinieku savienības prezidenta Egila Rozenberga iniciatīvu pilī ik gadus sāka rīkot mākslas simpozijus. Tajos pulcējās mākslinieki no dažādām pasaules valstīm. Atdzimst unikālais vīna pagrabs ar joprojām „dzīvo” avotu. Pils staļļos ierīkotas mākslinieku radošās darbnīcas un izstāžu zāles.
Pārsteidzošs notikums Zvārtavā un Gaujienā bija 1997.gadā kādā jūlija svētdienā. Gaujienas draudzes mācītājs Jānis Janelsītis salaulāja Zvārtavas barona fon Ferzena mazdēlu Ernestu Augustu fon Ferzenu ar viņa līgavu Margaritu, kuri uz šo svinīgo notikumu bija īpaši ieradušies no Argentīnas. Līgavainis jau ir cienījamos gados un ir vecāks par Margaritu fon Ferzenu. Gaujienu par savas ģimenes dzīves sākumu Ernests Augusts fon Ferzens ar savu līgavu bija izvēlējušies tāpēc, ka Gaujienas baznīcā savulaik laulību slēguši viņa vecvecāki. Jaunlaulātie cauri Gaujienai brauca pušķotā zirga pajūgā, goda vārtos „izpirkās” ar maizes klaipu. 
Baronu fon Ferzenu piemineklis atrodas ozolu alejas galā, uz kokiem aizauguša paugura, apmēram 0,5 km attālumā no Zvārtavas pils. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija Eduards fon Ferzens. Dzimta nebija ļoti bagāta, viņus drīzāk varētu pieskaitīt pie “gara aristokrātiem” – visi ieguvuši labu izglītību Tērbatas universitātē, interesējās par vēsturi un dabas zinātnēm. Zvārtavas pils nebija Ferzenu dzimtas pastāvīgā mājvieta, ziemā viņi  uzturējās Rīgā, bet Zvārtavā tika pavadītas vasaras, kā arī veikti medību izbraukumi.
 

Adrese: Apes novads, Gaujienas pagasts, Zvārtava