08.07.17

Raunas viduslaiku pils (Schloß Ronneburg, Rownenborgh)






                                                        (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


13. gadsimta sākumā Raunas Tanīsa kalnā atradusies Satekles pils, kurā valdīja latgaļu karavadonis Rūsiņš. Šajā laikā noritēja ilgstoši latgaļu un to sabiedroto Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku kari ar igauņu ciltīm. 1224.gadā, pēc Tālavas zemju dalīšanas, pilsnovadu ieguva Livonijas bīskapija, kas vēlāk pārveidojās par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa Alberta II Zauerbēra laikā, tika uzcelta mūra pils, vēlāk dēvēta par Roneburgu, kas ar laiku izveidojās par plašāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā. Cauri Raunai gāja arī stratēģiski svarīgais tirdzniecības ceļš Rīga-Pleskava, kuru kontrolēja Raunas pils. 13. gadsimta beigās uzcēla Raunas baznīcu.
Pastāv arī uzskats, ka pils celta 14.gadsimtā un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā - no septembra līdz februārim, kopā tā pārcietusi deviņus uzbrukumus, bet līdz tam Raunā atradušies tikai pagaidu nocietinājumi.
Arhibīskaps Jaspers Linde līdz 1524. gadam veica vērienīgu pils pārbūvi un kapitula zāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. Pēc Livonijas kara beigām un 1582.gada Jamas Zapoļskas miera līguma noslēgšanas Raunas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.
Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc Rīgas arhibīskapijas likvidēšanas un Pārdaugavas hercogistes pārvaldes pārcelšanas uz Cēsu pili. 1625.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér, 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657.gadā, Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis Gonsevskis, bet nākamajā gadā zviedri to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta.
Pils ēku komplekss veidoja iegarenu četrstūrveida nocietinājumu sistēmu ar pieciem apaļiem torņiem un augstāko no tiem dēvēja par Garo Kasparu. Pilij bija iekšējais pagalms, dienvidu korpusa galā atradās kapela un kapitula zāle, rietumu korpusā bija ēdamtelpas un ziemeļu korpusā - guļamtelpas. 1509.—1524. gadu pārbūves laikā izveidoja priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas un uzcēla lielgabalu torņus. Ap pili izveidojās Raunas pilsēta. 17.gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Ap pilsdrupām joprojām ir saskatāmi zemes vaļņu nocietinājumi.
2005.gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi. Katru vasaru notiek arheoloģiskie izrakumi. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

Adrese: Raunas novads, Raunas pagasts, Rauna, Rīgas iela 1