27.04.17

Rīgas Domes iedibinātais "darba" stils







Šis gan īsti neatbilst manas lapas specifikai un tēmai, bet nevaru klusēt par šo bezatbildību un nesaimnieciskumu.
Kamēr tevi pašu neskar Rīgas Domes darbi jeb drīzāk jau nedarbi, tikmēr, ja neskaita nenormāli bedrainās Rīgas ielas, kuras labākajā gadījumā pielāpa, bet parasti jau pat to nē, liekas, ka dzīvot var. Citus gadus laboja kaimiņu māju pagalmus, bet nebija tur vajadzības pārvietoties un neievēroju, kas tur notiek. Bet tagad, kad šie nedarbi notiek pašu pagalmā, cilvēki man izbrīnā saka: "Ko tad tu gribi? Tā taču Rīgas Dome strādā, par iedzīvotāju ērtībām nedomā, it īpaši jau par tādiem, kam grūtības pārvietoties". Nu jau trešo dienu Dzirciema ielas 47 un dažu blakus māju pagalmos ir noplēsts vecais asfalts un zemes kārta. Līdz ar to līmenis ir stipri pazemināts, bet pakāpieni uz ieejas durvīm ir tie paši iepriekšējie. Vietām pirmo kāpienu jātaisa gandrīz pusmetru augstu. Visā no asfalta attīrītajā teritorijā ir vairākas akas, kuras aizvērtas visai nosacīti, nav norobežotas. Interesanti, kā lai cilvēki pārvietojas? Kā bērnus droši izlaist ārā? Kā lai māmiņas ar ratiem tiek ārā un iekšā? Kā lai invalīdi tiek ārā no saviem dzīvokļiem? Daži cilvēki pie ārsta nevar aiziet, kuri jau tā ar grūtībām pārvietojas, bet nu ir šķēršļu josla durvīm priekšā. Mēs nebijām brīdināti, ka vajadzētu pirms remonta pamest savus dzīvokļus tiem, kuri pēc tam nevarēs paši saviem spēkiem iziet.  Vakar, kad vēl nezināju, kas tos darbus veic, sazinājos ar Rīgas Namu pārvaldnieku, kuri teica, ka esot lūguši steidzamā kārtā izpilddirekciju nodrošināt iedzīvotāju ērtu iekļūšanu un izkļūšanu no dzīvokļiem. Nezinu gan, kas izpilddirekcijai ir steidzama kārta, bet vēl šodien nekas nav mainījies. Fotogrāfijas fotografētas 2017.gada 27.aprīļa pusdienlaikā, trešajā remonta dienā.  Un tā mūsu iedzīvotāji ir kļuvuši par ieslodzītajiem paši savās mājās. Jāpiebilst, ka gar 47.namu jau otro dienu nekādi darbi vispār nenotiek! Vai grūti nolikt dēļu laipas, pa kurām pārvietoties? Bez tam, pilnīga ignorance uz iedzīvotāju lūgumiem. Teicama "saimniekošana"! Jebkurā mazpilsētā darbus izdara labāk, bet galvaspilsētā strādā ar "padomju skolas" paņēmieniem.

Tālākā notikumu gaita:
28.aprīlī, remontu ceturtajā dienā ir atrasts "ģeniāls" risinājums. Pie katrām ieejas durvīm ir nobērta kaudze ar šķembām un maziet pielīdzināta. Jā, tagad vairs nav jākāpj pusmetru augsto pakāpienu. Bet kā, lai pa tādu iet māmiņas ar ratiem un nevarīgi cilvēki, invalīdi?  Varu arī piebilst, ka no atbildīgajām iestādēm nav nekādu atbilžu par šo "bardaku". Iespējams, ka atbildēs tad, kad darbi būs jau pabeigti.
29.,30. aprīlī strādāts netiek, jo sestdiena, svētdiena. Runa gan bija, ka sestdienās strādāšot. Pēc tam nāks 1.maijs, kas arī ir brīvdiena un 4.maijs - arī brīvdiena. Diez, kad te kāds sāks strādāt? Bet mēs turinam mocīties. Vecie cilvēki netiek ārā no mājas kaut vai lai aizietu pasēdēt uz soliņiem, kuri atrodas otrpus šiem izrakumiem.
2.maijs - manas ļaunākās aizdomas ir apstiprinājušās. Mūsu pagalmi ir uzrakti, pārvietoties pa tiem nav iespējams, be šodien, kad ir oficiāla darba diena, te av rādījies neviens strādnieks un nav arī nekāda tehnika. Ko gaida? Laikam paņēmuši brīvdienas līdz okupantu svētkiem. Bet mūsu mājas vecie cilvēki un vecāki ar bērnu ratiņiem ir kļuvuši par ķīlniekiem.
4.maijs - notiek interesants pavērsiens. Ir valsts svētki, valstī brīvdiena, bet šodien pēkšņi pagalmā strādā. Acīimredzot pēc vakardienas vēršanās Saeimā un televīzijā kāds ir panācis, ka darbi atsākas. Šodien diezgan krietni bija pastrādāts pie kāpņu telpu uzeju nojaukšanas. Bet pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem nav nodrošinātas.
5.maijs - ap 12:00 dienā atbrauc traktors un atnāk daži strādnieki, kādu stundu pastrādāja un pazuda.
6.maijs - sestdiena un diena, kas pie nama durvīm izliktajās lapelēs minēta kā darba diena. Tomēr šodien te nebija neviens strādnieks. Nekas tā arī nenotiek.
7.maijs - svētdiena un, protams, apkārt klusums.
8.maijs - pēc astoņiem uzradās pāris strādnieki un mašīnas. Nu jau divas stundas te grozās, uzpīpē, pļāpā un nekādus redzamus darbus neveic.  Vēlāk uzradās vairāk vīru Rīgas ūdens un Ostas celtnieka tērpos un tad sāka strādāt 
9.maijs - strādā. Redzu Rīgas ūdens strādniekus darbojamies ap akām.
10.maijs - kaut kāda rosība notiek, bet ne visā uzplēstajā teritorijā. Piemēram, pie 47.nama jau vismaz divas dienas nekas netiek darīts.
11.maijs un turpmākie darba dienu datumi līdz 1.jūnijam - darbi norit diezgan raiti, teritorija ir jau beidzot noasfaltēta, vēl liekama laikam viena kārta asfalta, bet 1. un 2.jūnijā tiek "stiepta gumija", nekas netiek darīts, strādnieki vairāk sēž, nekā kaut ko dara un kad dara, tad pārsvarā bezmērķīgi "dzenā slotu", jo slaucīt to asfaltu nav liela jēga, jo ārā ir liels vējš un atpūš visu noslaucīto atpakaļ. 
Nu tad tā ap jūnija vidu darbus pabeidza. Un nu mums ir ietves ar slīpumu. Pat tagad, vasarā, ejot jūtams slīpums. Kas būs ziemā vai tad, kad būs apledojums? Daži invalīdi jau tagad krituši un guvuši traumas. "Paldies"  Rīgas domei!