26.08.16

Vilzēnu muiža (Wilsenhof)


                                            (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Vilzēnu muiža dokumentos pirmo reizi minēta 1672.gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ēriksonam Oksenšternam. 17.gadsimta 30-os gados muiža neilgu laiku piederēja grāfam Lēvenvoldem, tad to pārdeva Rumjancevu ģimenei. 18.gadsimtā Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756.gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. 18.gadsimta pirmajā pusē celtais kungu nams līdz šodienai nav saglabājies. To noārdīja padomju okupācijas laikos, vēl tagad ir saglabājušies ēkas pamati. No muižas laikiem Vilzēnos saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar tagad Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm rokoko stilā. Vēl tagad tiek izmantota muižas kalte, kuras darbības princips ir gandrīz tāds pats kā muižas laikos, tiek kurināta vecā krāsns un kaltēti graudi.

Ir saglabājies arī 5,62 ha lielais muižas parks un dīķis. Stādījumu pamatā ir vietējās koku sugas – daudz kļavu un ošu, no kuriem veidota arī aleja, vēl aug egles, purva bērzi, liepas, gobas un citi koki. Te aug Latvijas lielākā Eiropas lapegle ar apkārtmēru 4,60 m un augstumu 33 m, vainaga projekcija – 200 m². Parkā aug vairāki dižkoki: liepa, kuras apkārtmērs ir 5,05 m, divi ozoli ar 5,67 m un 5,02 m lieliem apkārtmēriem. Parkā ir sastopamas arī dažas eksotu sugas. Pašlaik parkā novietota lauksaimniecības tehnika un parks ir nekopts.

Adrese: Alojas novads, Braslavas pagasts, Vilzēnmuiža