30.08.16

Ķerkliņu muiža (Kerklingen)



                                                (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                  (Fotografēts 2016.gadā, André von Kleist foto)

17. gadsimtā Ķerkliņu pils bija Kurzemes un Zemgales hercoga vasaļa pils, bagātas muižnieku dzimtas mītne. 1575. gadā hercogs Gothards Ketlers izlēņoja zemi pie Ķerkliņu ezera Rotgeram Koskulam, kurš šeit izveidoja muižu un nosauca ezera vārdā. Muižai gadu gaitā ir bijuši vairāki īpašnieki. 1718. gadā muiža nonāk Frīdriha Kazimira fon Kleista īpašumā, kura dzimtai tā piederēja līdz pat 1920. gadam. Pastāv uzskats, ka Ķerkliņu pili cēlis muižas pirmais bagātākais īpašnieks Mihaels Manteifels 16. gadsimta beigās vai 17. gadsimta sākumā. Kamēr pils bija Kleistu dzimtas īpašumā, tā divreiz pārbūvēta. Pēc 1920.gada Ķerkliņu muižas centrs nonāca jaunsaimnieka - amatnieka īpašumā, kurš otrā stāva zāli izīrēja tautas nama sarīkojumiem. Pēc laiciņa pilī tika izmitināti vēl divi īrnieki un piebūvē tika ierīkota kūts. Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā. 1949. gada aprakstā minēts, ka pils durvis un logi ir iznīcināti, istabās vietām ir izplēstas grīdas, jumts ir caurs kā siets, daļai otrā stāva telpu griesti ir iebrukuši. Pēc tam no 1954.gada gandrīz 40 gadus Ķerkliņi atradās PSRS armijas aviācijas poligonā un ēkas nepārtraukti cieta no tuvumā nomestajām aviācijas bumbām. Kad 1990. gadā poligonu likvidēja, no Ķerkliņu pils bija pāri palikušas nožēlojamas, krūmos  un kokos ieaugušas drupas. Tagad tās tik tikko saskatāmas biezajā koku pudurī.

Adrese:  Saldus novads, Zvārdes pagasts, pie Ķerkliņu ezera