01.08.16

Annasmuiža (Annenhof) Anneniekos


                                               (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

15. gadsimtā muižas teritorija ietilpusi Slagūnes vakā (Zemesgrāmatā). 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas, zemes nodotas bijušā Dobeles pilskunga barona fon Rekes Jaunpils pils novada valdījumā. 1701. gada augustā, Zviedru kara laikā, trīs dienas Bērzes krastā uzturējies pats zviedru karalis Kārlis XII (iespējams Karstajā kalnā). 1711. gadā pēc lielā mēra epidēmijas, tiek celta Annas muižas baznīca. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, vēlāk 18. gs. vidū tā atjaunota jau kā mūra celtne. Ap 1800. gadu barona fon Rekes dzimta uzsāk Annas muižas apbūvi. Tiek celta pati muiža un tai piederošās saimniecības ēkas. 1810. gadā uzceļ arī barona vasaras atpūtas vietu Brūnu muižu (Elisenhof). Ap to pašu laiku veidojas arī Pētermuiža (Peterhof), kas arī ir barona fon Rekes īpašums. 1836. gadā Annasmuižas pagasta teritorijā iekļauj arī Ausātu un Slagūnes muižas. 1850. gadā Annas muižā uzsāk darbu vietējā skoliņa, kuru vada Irlavas skolotāju semināru beigušais skolotājs Fr. Veinbergs. Vēlāk, ap 1880.gadu, ir Slagūnes skolas darbības sākums. 1920. gadā Annas muižu zemes tiek sadalītas jaunsaimniecībām. Pēdējie barona fon Rekes dzimtas locekļi apmetas uz dzīvi Brūnu muižā, bet 30-to gadu beigās emigrē uz Vāciju. Ar 1920. gadu Annas muižas teritorija tiek pārdēvēta par Anneniekiem. Pirmās brīvvalsts laikā Annenieki veidojas kā kultūras centrs. 1930. gadā pie vecās muižas klēts tiek piebūvēts Tautas nams (daļēji par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem).

Par Annasmuižas apbūvi atrodamas visai skopas ziņas. No muižas klēts pārbūvētais Tautas nams stāv tukšs. Tajā vēl kādu laiku atpakaļ ir bijis veikals, par ko liecina izkārtne. Aiz Tautas nama var vērot tādas kā muižas parka atliekas.  

Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Annenieki