20.03.16

Vilkājas muiža (Wilkajen, Wilkagen, Wilkahjen)


                                       (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Šodien no Vilkājas muižas saglabājušās dažas ēkas, no kurām daļa ir drupu stāvoklī. Par muižu maz informācijas. Zināms, ka dažādos laika posmos tā piederējusi fon Bildringiem un arī Otto Johanam Gotthardam fon Kleistam. 
Bet 1943.gada 27.maija “Tukuma ziņās” raksts ‘Divu mīlētāju kaps Vilkājas ceļa malā’: “Ejot pa Kandavas ielu, garām skaistajam Senču kalnam un Veļķu priedēm, pusceļā starp Tukumu un Vilkājas muižu, ceļa kreisajā malā vēl nesen gājēji varēja vērot iežogotā laukumā divus lielus kapus. Uz katra no tiem auga pa milzu kokam, kas savas galotnes bija savijuši kopā. Sirms nostāsts vēsta, ka viņās sen dienās divi brāļi, muižnieka dēli, neprātīgi iemīlējušies vienā jaunavā. Arī pati jaunava nav spējusi izšķirt, kuru mīl vairāk. Brāļi cienījuši viens otru. tomēr neredzējuši citas iespējas, kā izšķirt — kuram paliks jaunava, divkaujā. To viņi klusībā nolēmuši izdarīt lielajā mežā netālu no Vilkājas muižas. Pašā pēdējā brīdi brāļu nodomu uzzinājusi jaunava un steigusies viņus aizkavēt. Taču par vēlu — viņai pieskrienot, šāvieni bija jau izskanējuši un, it kā liktenis to gribētu, abi brāļi divkaujā bija atraduši galu. Lielās žēlabās jaunava abus brāļus guldījusi vietā, kur tie krituši. Uz katra kapa viņa iedēstījusi pa kociņam. Gadiem skrienot, kociņi izauguši lieli, bet to galotnes savijušās kopā, it kā paužot to, ka viss piedots un izlīdzināts. Pie šīs romantisko kapu vietas garāmgājēji allaž apstājās un atmiņās pakavējās pie viņiem aizgājušiem laikiem, kad cilvēki ari mīlēja un cieta. Tagad, rokot granti no kalna, kur mierā atdusas abi brāļi, laikam bojā būs jāiet arī šij klusajai kapsētai. Kapsētas sētu jau vajadzēja nojaukt. Nozāģēti arī abi lielie kapu koki. Senajai romantikai jāatkāpjas dzīves nepieciešamības priekšā.”

Adrese: Tukuma novads, Tumes pagasts, Vilkāja