27.12.15

Akenstakas muiža (Klingenberg)


                                                (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei.Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņasm Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots". Muiža Akerstafu dzimtai pieder 198 gadus un te nomainās piecas paaudzes, līdz 1696.gadā Bengta Akerstafa znota apgabaltiesneša Justa Palmberga rokās, jo Akerstafiem nepalika neviens vīriešu kārtas mantinieks. Pēc lielā mēra epidēmijas Vidzemē no muižas 75 ļaudīm uzdzīvo tikai 5. 1742.gadā muižu nopērk ģenerālsuperintendanta sieva marta Hedviga fon Briuninga, bet 1780.gadā muiža nonāk Buku muižas īpašnieka Salomona Johana fon Gersdorfa īpašumā un apvieno to ar blakus esošo Mūra pusmuižu. 1837.gadā īpašumu iegādājas Karolīna fon Tīzenhauzena, kura vēlāk to nodod savam dēlam. Ap 1886.gadu muiža nonāk baltvācieša Ernsta fon Blankenhāgena rokās. šajā laikā Akenstakā tiek iekopts parks, darbojas dzirnavas, brūzis, pienotava, ķieģeļu ceplis, kokzāģētava un skola ar vienu klasi. Ūdens muižas ēkām tiek pievadīts pa ozolkoka cauruļu sistēmu. Ienesīgi darbojas Auzu, Egļu un Zirnīšu krogi, ir laba sadarbība ar Ernsta vecākiem Allažu muižā, kur ražo "Allažu ķimeli". Muižā piedzimst  trīs no barona četriem bērniem.
1905.gadā kungu pili nodedzina nemiernieki. Jauno namu uzbūvē citā vietā un daudz pieticīgāku.Sākoties Pirmajam pasaules karam, muižā uzturas Peterhofas dragūnu pulki. Barons pārdod labību un lopus un bēg. 1918.gadā izpostīto muižu pārņem Ernsta dēls Kurts. 1920.gadā muižas zemi nacionalizē un sadala 90 saimniecībās. Muižas centrs tiek dzejniekam K.Jēkabsonam un komponistam A.Kalniņam. Kalniņš gan uz dzīvi šeit neapmetas. Ulmaņlaikos šeit ražo sviestu eksportam, notiek gadatirgi.  Sākas Otrais Pasaules karš, bēgļu gaitas, izsūtīšana, dramatiskās Mores kaujas un kolhozu laiks, kad muižas ēkas cieš no kolhoznieku vandālisma un vienaldzības.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās 9 no muižas 28 ēkām. No muižas pils palikuši tikai pagrabi. Parks nekopts. Bet Mūra pusmuiža zudusi pavisam.
Par muižas vēstures izpēti un vides sakopšanu jāpateicas Marikai Celmai, kura iegādājusies muižas dzirnavu namiņu un vēlējusies uzzināt kaut ko vairāk par muižu. Ar viņas gādību Akenstakas centrā izvietots informatīvs plakāts par muižu, kas lieti noder cilvēkiem, kuriem interesē Latvijas muižu vēsture. Līdz šim interneta vietnes klusēja par šo muižu, it kā tādas nemaz nebūtu. Raksts par sakopto Akenstaku -

http://edruva.lv/klingenberga-par-sakoptu-sturiti-vairak/


Adrese: Siguldas novads, Mores pagasts, Akenstaka