14.10.15

Lizdēnu muiža (Lisden)


                                     (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

20.gadsimta sākumā Lizdēnu muižai piederēja 513 ha muižas zemes. Līdz 1920. gada agrārajai reformai no tēva mantotajā Lizdēnu muižā saimniekoja baltvācu izcelsmes barons Haralds Loudons (dzimis 1876.gadā tēvam piederošā Keižu muižā), kas pētīja putnu pavasara migrāciju, pirmais sāka putnu gredzenošanu un Latvijas putnu sistematizēšanu. Savā muižā viņš izveidoja milzīgu ornitoloģisko kolekciju. LR zemes reformas gaitā 20.gadsimta 20-os gados Lizdēnu muiža tika sadalīta 31 jaunsaimniecībā un zemes piegriezumos citām saimniecībām.  Līdz mūsdienām no Lizdēnu muižas centra apbūves saglabājusies: smēde ar kučiera dzīvokli (1910.g.), muižas magazīna (19.gs.beigas), klēts ar pagrabu (19.gs.beigas, pārbūvēta 1902.gadā), kalpu māja (19.gs.beigas), muižas moderniecība (19.gs.beigas, pārbūvēta 1930.gadā).  Pie Lizdēnu muižas centra atrodas 19.gadsimta 2.pusē izveidots ainavu parks.

No pirmsākumiem Loudona ornitoloģiskā kolekcija glabājusies viņa dzīves vietā – Lizdēnu muižā un aizņēma palielu platību. Pirmā pasaules kara sākumā Loudons bija nosūtījis daudzus lūgumus par kolekcijas pārvietošanu no kara briesmām drošākā vietā gan vietējai varai, gan arī Krievijas zinātņu akadēmijai, bet nesekmīgi. Politiskā situācija Krievijas impērijā bija ļoti saasināta. Savā vēstulē krievu ornitologam Rossinskim, kas datēta ar 07.08.1915, Loudons rakstīja, kā iepērk visas nepieciešamas mantas, lai būtu gatavs ātrai evakuācijai sakarā ar vāciešu uzbrukumu. “Bēgšanas dēļ nāksies visas kolekcijas atstāt likteņa varā. Tās ir ļoti apjomīgas, lai kur vestu un iepakotu! Vai tad nav kādu normu, kuras varētu būt izmantotas, lai kara apstākļos saglabātu šādas mantas, kuras ir ne tikai kādas privātās personas īpašums, bet arī tautas bagātība?!” (Рахилин 2002).
Ap 1920. gadu Loudonam bija jāatstāj dzimtene un pēc dažiem pārbraucieniem viņš palika dzīvot Berlīnē. Pēc Tranzē sniegtās informācijas (Transehe 1965) laikā no 1919. līdz 1920. gadam kolekcija stipri cietusi, kad glabājās Valmierā nepiemērotos apstākļos (mitrās telpās). Daudzus kolekcijas putnu eksemplārus sabojāja puve. Vēlāk kolekcijas paliekas tika transportētas uz Rīgu, kur to pārvaldīja Loudona pilnvarnieks, barons Leo Stempels. Pateicoties Tranzē iniciatīvai 1922.gada 5. jūlijā daļa Loudona kolekcijas, galvenokārt Latvijas putnu faunas sugas, tika pārdota nesen nodibinātajai Latvijas Augstskolai, tās Zooloģijas kabinetam – kopskaitā 444 putnu ādiņas no 161 sugas, kur lielākā daļa glabājas arī mūsdienās (Piterāns, Pētersons, 1989).
Par tālāko kolekcijas daļu ir skopas ziņas. Tranzē rakstīja, ka vēlāk (gads nav precīzi norādīts) kolekcija evakuēta uz Kēningsbergu. Tuvojoties frontes līnijai 1944./45.g. kolekcija pārvietota “drošā vietā” kādā Austrumu Prūsijas īpašumā. Viņam neizdevās uzzināt par kolekcijas likteni pēc Otrā pasaules kara nedz no Krievijas ornitologiem, nedz arī no H.Johansena (Transehe 1965).
Ir zināms, ka mūsdienās nelielā daļa no Loudona vākumiem atrodama arī citos muzejos, piemēram žagatas ādiņa Latvijas Dabas muzejā, ap 140 putnu ādiņām glabājas Amsterdamas Universitātes Zooloģijas muzejā (Roselaar 2003), un, varbūt, arī citur.
 

Adrese: Burtnieku novads, Rencēnu pagasts, Lizdēni