07.10.15

Annas muiža (Annenhof) Zaubes pagastā



                                                  (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Annas muiža ir pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai, jo kā nestabila un nepatstāvīga saimnieciska vienība tā tika izveidota tikai 17. gadsimta beigās, bet par patstāvīgu muižu ar savu apbūves centru – tikai 18. gadsimta otrajā pusē.
Lai gan muižas centrs tika veidots praktiski neapbūvētā vietā, tā celtniecība dažādu faktoru dēļ ieilgusi, kā rezultātā veidojās haotiska apbūve. Vienotā un kompozicionāli skaidrā sistēmā sakārtotas vienīgi trīs ēkas ap parādes pagalmu – pils, klēts, stallis. No šīm ēkām saglabājusies vienīgi klēts, kas pirms apmēram 70 gadiem pārbūvēta par tautas namu, bet vēlāk par atpūtas bāzi. 

Nevienai no ēkām celšanas gads un gaita līdz šim nav noskaidrota. Iespējams, ka muižas arhīvs gājis bojā 1905. gadā, bet ārpus muižas atrodošie dokumenti Latvijas Valsts Vēstures arhīvā nav nonākuši vai arī nav nokļuvuši to fondos. Laikā no 1751. gada līdz apmēram 1780. gadam Annas muižas centrā, domājams, bijušas tikai koka ēkas. Pirmās mūra ēkas, visticamāk, celtas laika posmā starp 1790. un 1830. gadu. Viena no pirmajām bija muižas pils, tad pat varēja būt celta pārvaldnieku māja, klēts un stallis pie parādes pagalma. 

Mazliet aplams varētu šķist parādes pagalma pavērsums, jo ceļš uz to ieved no visai nenozīmīgas puses – Jaunskujenes; turpretī, galvenais – Nītaures ceļš pienāk no sāniem. Taču nekā nepareiza te nav, jo muižas izkārtojums bija atkarīgs no gleznainās un šķēršļotās vietas, no vēlmes pavērst skatus no pils uz Annas (Nelabo) ezeru un tomēr veidot asimetrisku, klasicisma modei atbilstošu parādes pagalmu, kas arī ticis paveikts.

Pie parādes pagalma šobrīd ir rekonstruēta muižas klēts par augstas klases viesnīcu. Īpašnieks plāno atjaunot arī pils ēku tās sākotnējā vietā un 19. gadsimta pirmajai pusei atbilstoša ārējā izskatā vai vismaz būvapjomā. Pašlaik pils pamati ir restaurēti un apskatāmi viesnīcas priekšā.

Pārvaldnieka māja patlaban muižas centrā ir vēsturiski un arhitektoniski vērtīgākā celtne. Šajā ēkā plānots saglabāt visas nozīmīgākās interjera detaļas, ieskaitot senos logus un durvju apkalumus, kā arī plānojumu.

Annas muižas vēsture dziļi saistīta ar visas latviešu tautas vēsturi. Izcilais latviešu dzīves pētnieks Garlībs Merķelis muižā ieradās 1793.gadā, lai strādātu par mājskolotāju Tranzē dzimtas bērniem, toreizējiem muižas īpašniekiem. Būdams pirmais Baltijas vācietis, kas tik dedzīgi aizstāvēja latviešu tautas intereses, Merķelis te vāca faktus, lai savos rakstu darbos cīnītos par latviešu tautas tiesībām un atbrīvošanu no dzimtbūšanas. Annas iedvesmojušas Garlību Merķeli sarakstīt sacerējumu «Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimteņa beigās», kas iznākusi Leipcigā 1796.gadā. Viņa spalvai pieder vārdi, kas nu kļuvuši par Annu moto: «...tikai miera un brīvības klēpī cilvēka gars attīstās savos skaistākajos ziedos — mākslās.»



Adrese: Amatas novads, Zaubes pagasts, Annas