08.08.15

Vormsātes muiža (Vormsātu muiža, Groß-Wormsahten)


                                                  (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)




Naktī no 1905.gada 24. uz 25.decembri nodedzināja Vormsātes muižu. No 1906. līdz 1913.gadam V.L.N.Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi.

Sākotnēji tagadējās muižas vietā bijusi koka ēka. Mūra ēka uzcelta 1568.gadā. Tā piederējusi Rozenu dzimtai jau no 15.gadsimta. Kad 18.gadsimta sākumā Latvijas teritorijā ienāca zviedri, vietējie baroni sašķēlušies divās daļās. Vienu daļu veidoja poļiem uzticīgie Patkula kustības piekritēji, kuru vidū bija arī Rozenu dzita. Otri bijuši zviedru pusē un vajājuši pirmos, atņeot tiem mantu un pašus ieslogot cietumos. Šajā laikā Rozeni muižu pārdevuši baronam Šlipenbaham, kas it kā esot bijis zviedru ģenerālis. Viņš kara laikā kritis krievu gūstā un pārgājis krievu pusē.

1809.gadā iznāca U.Šlipenbaha grāmata “Malerische Wanderungen durch Kurland”, kurā minēts, ka Vormsātes muižā atradās “divus stāvus augsta un, lai arī jauna, tomēr vecās gotiskās formās celta dzīvojamā māja.” Tiek uzskatīts, ka tieši 1809.gads arī ir muižas ēkas celšanas gads un ka U.Šlipenbahs ir tas pats, kam Rozeni muižu pārdeva. Citos avotos minēts, ka 1809.gadā muiža bijusi barona Hansa Doo pastāvīgā dzīves vieta un tā bijusi skaista trīs stāvu celtne ar vairākām zālēm un istabām. 1856.gadā muižu nopirka Hāni, kuriem tā piederēja līdz pat nacionalizācijai 1922.gadā. Hānu dzimtas pēcteči joprojām uzturot sakarus ar Vormsāti un pēdējā barona mazdēls dzimtas īpašumus apmeklējis 1999. Un 2006. gadā.

Pils bijusi celta ar interesantu torni dienvidu pusē. Ēkai bija trīs ieejas – pa sānu ieejām staigāja kalpotāji, bet pa galveno – barons. Pirmajā stāvā dzīvoja kalpi un atradās virtuve. Otrajā stāvā bija barona trīs istabas un divas zāles – lielā un mazā. No vienas istabas gājis tāds kā tilts pāri Šķērveļa upītei. Pils priekšā bijis parks, kurš, kā tiek uzskatīts, nemaz neesot speciāli stādīts, bet izveidots, ņemot par pamatu Šķerveļa ielejas dabisko apaugumu. No pils bijusi redzama upīte ar nelielajiem tās ūdenskritumiem un kokiem apaugušajām saliņām.

Aiz parka bijusi kalēja māja un piena savāktuve. Netālu arī zirgu stallis un govju kūts. Blakus tai dzīvojamā māja, kur dzīvoja mežsargs. Bijusi arī suņu māja un putnu māja.

Barons Hāns kāršu spēlē sev ieguva arī Ventas muižu, kas piederēja Tukuma muižas baronam. Vēlāk to nojauca un uzbūvēja kalpu māju “Muižarāji” (vēlāk “Ventnieki”).

Netālu atrodas arī baronu kapi, bet barons tajos nav apglabāts. Laikā, kad baroniem atņēma muižas un deva kompensācijas, viņam piešķīra “Dobes”. Baronam neveicās saimniekošana tajās un viņš aizbrauca uz Vāciju.

Vēlākajos gados pilī atradās sovhoza kantoris, medpunkts, dzīvokļi gan skolotājiem, gan sovhozā strādājošajiem. (izmantota Dz.Liekmanes grāmata "Nīkrāce cauri gadsimtiem")
Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869.gadā.

2013. gada 8. jūnijā muižas īpašnieka komentārs panoramio.com: "Esmu Vormsātes muižas un Aizupes pils īpašnieks. Žogu pagaidām nav plānots ierīkot, tas sabojātu ainavu. Sakarā ar naudas trūkumu remontdarbi ir iesaldēti. Pagaidām nomainījām jumtu, ielikām koka logus, koka durvis un atjaunojām koka kāpnes. Iekšā ir pelēkā apdare. Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajai Aizupes pilij. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16.gadsimtā, savukārt 18.gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Vormsātes īpašnieki, saskaņā ar arhīva datiem, bija ļoti slavenas vācu ģimenes - fon Rozeni, fon Šlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, ka arī avots ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsātes muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. Papildus vēlos atzīmēt ,ka Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.-19.gadsimtu hronikās (meklēts arhīvos)."
 
Stāsts par Vormsātes pilskalnu
Reiz dzīvojis kāds skroderis, kurš vazājies no mājas uz māju apkārt šūdams. Skroderis bijis pārāk liels drošinieks. Kādreiz viņš aizgājis uz kādām mājām šūt un tur ņēmies lielīties, ka ne pat pašu Velnu viņš nebaidoties, viņš esot gatavs līst visur. Ja neticot viņam, lai salīgst ar viņu, lai viņš ielienot pa skursteni Vormsātes pilskalnā (jo caurums, līdzīgs skurstenim, patiešām arī vēl tagad pastāv Vormsātes pilskalnā) un lai par zīmi, ka pils dibenu sasniedzis, kaut ko iznesot. Neko darīt, skroderim bija jālien pilī iekšā. Mājas puiši iesējuši skroderi striķī un ielaiduši pa caurumu pilī. Iepriekš jau bija norunāts, tiklīdz striķis tiks kustināts, lai puiši tūlīt velkot to laukā. Pēc kāda laika striķis tiešām arī sakustējies, un nu puiši steigušies vilkt skroderi laukā. Bet skrodera vietā izvilkuši, tikai apdegušu malkas pagali.

Adrese: Skrundas novads,  Nīkrāces pagasts, Vormsāte