26.08.15

Irlavas muiža (Irmlau, Irmlow, Irmelau)



                                                   (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Irlavas muiža pazīstama kā hercoga īpašums, kura laikā muižas apkārtnē atradās hercoga degvīna dedzinātava, maltuve, ādu mītuve, seglinieku darbnīca. Irlavas krogs bijis viens no lielākajiem mūra krogiem novadā un atradies ceļu krustojumā tieši pretī baznīcai. 1945.gadā krogu kopā ar baznīcu uzspridzina.
Ar Polijas karaļa Staņislava Augusta (1764-1795) labvēlību 1780.gadā muižu ieguva Kurzemes muižniecība. Muižas nomnieku saimnieciskā darbība bijusi diezgan neveiksmīga, jo 19.gadsimtā muiža regulāri aizņēmusies labību no pagasta magazinas klēts. Barons fon den Brinkens esot blēdījies un labību nav atdevis, tāpēc 1868.gadā pagasta vietnieki iebilduši pret jaunu aizdevumu, bet 1872.gadā parādu lieta nonākusi tiesā.
Irlavas muiža kļuva pazīstama 1905.gada Tukuma bruņotās sacelšanās laikā, kad tur darbojās neliela nemiernieku grupa. 1.decembrī viņi apcietināja 8 muižnieku grupu, bet 2.decembrī viņus atbrīvoja un atļāva apmesties Bistramu dzimtai piederošajā Irlavas muižā. Bet 26.decembrī Irlavas muižai notika bruņots uzbrukums, kura rezultātā tikai ievainots muižas nomnieks Augusts Neliuss un nolaupīti vairāki ieroči.
1920.gadā Irlavas muižā atradās Valsts zēnu labošanas un audzināšanas iestādes saimniecība, kurā uzturējās un strādāja nepilngadīgie bāreņi vai bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. 1929.gadā to dēvēja par Valsts Nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju. Audzēkņi bija sadalīti saimēs un vienlaikus ar pamatizglītību instruktoru vadībā apguva arī augkopības, lopkopības, dārzkopības pamatus, kalēja, galdnieka, drēbnieka, kurpnieka, grāmatsējēja amatus. Kolonija pastāvēja līdz 1944.gadam, kad tur izvietojās militārā lazarete. Pēc kara saimniecībā tika nodarbināti vācu karagūstekņi, bet vēlāk – krimināli sodītie. 1953.gadā bijusī Irlavas muiža kļuva par padomju saimniecības “Irlava” centru. (materiāls no Agritas Ozolas grāmatas “Muižu stāsti”)
Muižas kungu māja ir samērā niecīga, kā jau vairums 19.gs.pirmās puses lauku kugu māju. Celtni rotājusi oriģināla veranda ar koka kolonnām. Uz Abavas pusi ved kādreizējās alejas paliekas. (no Valda Avotiņa un Inta Luksa grāmatas “Lejup pa Abavu”)

Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Vaski