18.06.15

Veļķu muiža (Hohenbergen)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

"Veļķu muižas vārds ir cēlies no tās agrākiem īpašniekiem Felkerzamiem, kuri šo muižu valdīja līdz 1816. gadam. Esmu dzirdējis runājam vecus cilvēkus par tiem laikiem, kad Veļķu muiža piederējusi Velķerzamam. Tātad muiža nosaukta vieglākas izrunas dēļ par Veļķu muižu, vācu valodā to sauc par Hohenbergen," rakstījis M. Kaudzīte.
Pirmais zināmais īpašnieks ir Didrihs Felkerzāms, pēc tam viņa dēli Kaspars un Jānis. Kasparu 1677. gadā nogalina zemnieki. Jānis aizbēg uz Igauniju. Bez panākumiem viņš lūdz poļu valdību atdot tēva muižu.  Zviedru valdība Veļķu muižu līdz ar citām Cēsu bīskapijas muižām ap 1624. gadu piešķir valsts kancleram grāfam Oksenšernam un tikai 1634. gadā Jāņa Felkerzāma dēli Veinholds un Kristaps atdabū sava tēva muižu. Brāļiem daloties, Veļķu muiža tiek Kristapam, kurš to atstāj dēlam Vilhelmam, kam muižu 1683. gadā apstiprina redukcijas komisija. Muižu manto dēls apriņķa komisārs Freds Felkerzāms. kurš to 1727. gadā pārdod muitas direktoram Reiternam, no Reiterna to nopērk rātskungs D. Cimmermanis. Pēc viņa nāves manto dēls D. Cimmermanis, pēc kura nāves Veļķu muiža līdz ar Podzēniem un Vaidavu pāriet viņa māsai Martai fon Albedilai. 1751. gadā muiža pārdota kapteinim Vellemsenam. 1781. gadā muiža pieder kapteinim Glazenam, tad atkal nokļūst Albedilu rokās.  Īpašnieki mainās vairākkārt. Līdz 1942. gadā muižu pārvaldīja Voldemārs Jirgens. 1950. gadā ierīkota Vaidavas 7- gadīgā skola, no 1965. gada - palīgskola, tagad speciālā internātskola.

Adrese: Kocēnu novads, Vaidavas pagasts, Vaidava, Skolas iela 5