21.06.15

Svētes muiža (Lielsvētes muiža, Swehthof, Swethwald)

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Svētes muižas kungu māja, iespējams, celta 1730-os gados Svētes upes krastā. Pēteris Bīrons pili pārbūvēja 1774.-1775.gadā pēc arhitekta Severīna Jensena projekta kā vasaras atpūtas rezidenci. Pilij bija izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divstāvu augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. Oranžērijā 1778.gada 19.oktobrī hercogs Pēteris nosvinēja saderināšanos ar Doroteju Medemu. Ovālās zāles interjeru un fasāžu pilastru kapiteļus veidojis tēlnieks J.M.Grafs. Šī celtne savā pirmatnējā stāvoklī bijusi ievērojams mākslas darbs, kas pelnīja ievērību ne tikai ar savu harmoniski izveidoto un bagātīgi izgreznoto fasādi, bet jo vairāk ar rokoko stila iekštelpu dekorējumiem. Ap 1736. gadu sāka veidot barokālu dārzu. 1742. Gadā strādāja dārznieks K. Veilands, kurš pirms tam bija strādājis Rundālē. Pie pils bija stallis un kalpu mājas. 1795.gadā muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzcēla kazarmas kirasieru pulkam un vienā pils spārnā ierīkoja baznīcu. Pili armijas vajadzībām pilnībā pārbūvēja 1876.-1878.gadā - iebūvēja jaunus pārsegumus, logus, centrālā korpusa jumtu, daļēji nokala fasāžu apdari. Līdz ar to no sākotnējās pils saglabājušās tikai konstrukcijas. Arī saimniecības ēkas pārbūvētas armijas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja padomju armijas vajadzībām līdz pat 1993. gadam. Tagad ēkas un teritorija izpostīta, krūmos un brikšņos ieaugusi.

2018.gadā izpostīto Svētes muižu nopirkuši Artūrs Blumfelds un Mārīte Bahromkina – jauna ģimene no Jelgavas novada Svētes pagasta, kas pilī un tai piegulošajā aptuveni trīs hektāru lielajā teritorijā sākusi tās sakopšanas un atjaunošanas darbus. 


Adrese: Jelgavas novads, Svētes pagasts, Svēte