02.06.15

Ārlavas muiža (Erwahlen)

                                                Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto 
Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta. Rakstu avotos kopš 1231. gada ir pieminēti nosaukumi Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn. Pēc 1253. gada kuršu zemju dalīšanas Ārlava kļuva par Kurzemes bīskapijas iecirkni (bīskapijā bija deviņi šādi iecirkņi). Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa — hercoga Magnusa nāves 1583. gadā Ārlava nonāca Polijas-Lietuvas valdījumā un bija viens no septiņiem Piltenes apgabala draudzes novadiem. Līdz 1644. gadam Ārlavas draudzē ietilpa arī zviedru zvejnieku apdzīvotā Roņu sala.
Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies pie kādreizējās Ārlavas muižas centra. Ārlavas muiža ar parku un Ārlavas luterāņu baznīca (2 km uz ziemeļrietumiem pie Popervāles) ir kultūrvēstures pieminekļi.
Muiža celta 18.-19. gs. mijā, pārbūvēta 19. gadsimtā.

Latvijas Valsts vēstures arhīvā fon der Ostenu-Sakenu dzimtas fondā saglabājušies muižas dokumenti, kas apstiprina, ka ēkas projektu izgatavojis arhitekts Grano, par ko saņēmis honorāru 50 sudraba rubļu apmērā. Tas bijis ļoti neordinārs arhitektonisks risinājums, tālu atkāpjoties no Kurzemes celtniecības tradīcijām. (izmantoti materiāli no D.Bruģa “Historisma pilis Latvijā”)
Mūsdienās ēka nav saglabājusies jeb arī ir tā pārbūvēta, ka vispār pēc muižas vairs neizskatās.

Adrese: Talsu novads, Ārlavas pagasts

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.