28.05.15

Berģu muiža

                                                (Fotografēts 2015.gadā ; Līgas Landsbergas foto)



Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad izveidoja Berģu muižu. 1870. gadā šī ēka pārtapa par Berģu-Ādažu pamatskolu ("Avotu" mājās), bet līdz tam laikam muiža piedzīvojusi vairākus īpašniekus un notikumus. Sākotnēji Berģu muižas īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kura vārdu celtne arī ieguvusi. 1682. gadā Berģu muiža pārgājusi kapteiņa fon Šreicterfelda īpašumā, vēlāk tā piederējusi majoram Gustavam fon Lovisam. Tieši šim cilvēkam arī izveidoja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Dem Major Gustav Fon Loviss 1770.-1820.". 

Skolotāja alga bijusi 300 rubļu gadā. Pedagogam divas reizes gadā bija arī prēmijas – Lovisa mātes dzimšanas dienā tika pasniegti 40 rubļi, bet Ziemassvētkos – 25 rubļi. Skolas naudu maksāja ārpagastnieki (vietējiem pagasta iedzīvotājiem tika nodrošināta bezmaksas izglītība). Tāpat skolotājus finansiāli atbalstīja ieguldījumi vērtspapīros, no kuriem viņi saņēma procentus. Arī visi ieguvumi no skolas zemes bija skolotāju pārziņā.
1928./1929. gada ziemā skolas nama apakšstāvā tika izbūvēta paplašināta zāle ar stabilu skatuvi un plītiņu bufetes istabā "groka vajadzībām". Senākā zāle un fon Lovisa kabinets tika savienots, veidojot vienu zāli. Savukārt senā muižnieku ēdamistaba kļuva par skatuvi, uzceļot papildu grīdu. Puķu istaba aiz skatuves kļuva par aktieru ģērbtuvi. Zāles un skatuves izbūve toreizējam Ādažu pagastam izmaksāja 1200 latu. Baltās podiņu krāsnis celtas no vecās muižas krāsnīm. Skola sastāvēja no piecām telpām – četras augšstāvā, ēdamistaba apakšstāvā. 1928. gadā skolā tiek iekārtota pasta nodaļa un telefona centrāle, taču jau 1933. gadā skolā sāka darboties automātiskā telefonu centrāle.

Adrese: Garkalnes novads, Upesciems, Skolas iela